Tas gan

Un kā ar ragiem - tie neintresē ?  

Ir lietas , kam jāpaliek nedalāmām , Meitene ...dalītas tās - zūd ...

Visu valdība dara, bet ne to, ko solija pirms vēlēlēšanām....   

Cimdiņi un zeķītes dzīvo pa diviem........divi sadalot uz divi paliek vientulība

Ir arī teiciens: ko var izdarīt šodien, neatliec uz rītu. Īstenībā, skatoties kāds lēmums jāpieņem. Piekrītu, ka dusmās un emociju uzplūdos, nevajadzētu pieņemt svarīgus lēmumus, jo var rasties situācija, ka būs atkal jāpieņem lēmums par sava kļūdainā lēmuma labošanu.  

Par cik sekundēm ?

Nadziņi jau skaisti! Tik nez cik praktiski?

Putni baidās no visiem cilvēkiem ...

Skatoties ko, jo nepadarītas lietas nospiež.... bet savukārt dusmās, vai stresa apstākļos pieņemtie lēmumi var būt pārsteidzīgi, tad labāk uz vēsu galvu... tikai to rīt nevajag vilkt pārāk ilgi

neciesu maaksliigos nagus. man dabiskie ir gari, jo daudz neko sarezgiitu nav jaadara!

Abi divi jau ir palikusi vecāki par tiem pasiem 12 kopā pavadītajiem gadiem- coms jau arī jaunaks nav pēkšņi attapies.. Ja tie 12 gadi tik slikti bija, tad ne jau par aptiekas Silviju jādomā, bet - sen  bija iespējas pateikt- ar šitādu megeru, nolaidusos sievišķi dzīvot nevaru , negribu, eju škirties... Abet nekā- tikai tad , kad jaunā aptiekas madāma piemiedza ar aci un par mežkungu nogodāja- vot tad i salīdzināja- ko Mētra saka- ienes malkju, padari to, izdari sito, a otra - pa smuko---- mežkungs... Bet tad, ja nu saietu ar to farmaceiti kopa- tapat būtu- i malka jānes, i jāsaimnieko... i diez vai tā godātu pašu, ja uz beņķīša pie mājas sēdētu, bet plīti nebūtu ar ko kurināt.. Doma jau man tāda- ja sieva tik pārsteigta par to šķiršanos- tatad līdz šim čoms klusējis par visu- kas nepatīk , kas patīk, --- pats vien vainīgs ..

Sonja, es tieši to gribēju teikt, ka rīts gudrāks par vakaru.......ja to var atlikt uz rītu tad vajag atlikt.......tas ir mans viedoklis

Cik Skārletiski , bet pareizi, viņa par to domāja rīt un dzīvoja salīdzinoši labi.

Arī tas ir vajadzīgs....

Daina Š .:-.............mēs sievietes tiešām esam stipras.........nu ļoooti pat stipras.Tikai reizēm to pārlieko stipruma izpausmi nez kāpēc uzņemamies vienas pašas.Bet -kur paliek tas mūsu "stiprums" tad,kad vīri no mums aiziet....tad gan viss mūsu "stiprums"izplēn kā rīta rasa...
Vai arī tas ir "stiprums",ka esam  gatavas noplēst tam otram deviņas ādas,izplēst par katru cenu alimentus...varonīgas un stipras mēs esam tikai tad !!! kad ir blakus otrs, kurš līdz laikam ļaujas un uz kura fona varam izcelties.Un līdz ko notiek kaut kas...savs stiprums tiek pārvērsts atriebības,pazemošanas realizēšanā.
Un galu galā...kurš tad liek dzemdēt tos bērnus...tikai mēs pašas to daram,ar cerību,ka otrs ir / būs līdzās  visu mūžu un viss notiks kā pasakā.
P.S.Ja runa par tiem pašiem bērniem.....gadās,ka pat nav kas izņem no slimnīcas māmiņu ar zīdainīti,jo VIŅŠ !!! to nemaz nav taisījies darīt.Tad jautājums..............VAI TAD TO NEZINĀJA TOPOŠĀ MĀMIŅA ???-bet jau slimnīcā tika kalts atriebības plāns.........nu b.......ģ,ja emu pakažu.
VARONES     
P.S...........tikai manas domas personīgās.

Un ko darīja Mētra, lai nenolaistos?

man patika par tiem enģeļiem, nu es tagad noteikti braucu uz slotas, jo manas ilūzijas par skaistu saprotošu dzīvi tika iemītas dubļos, bet es izdzīvoju, lai gan pati tam neticēju ka to varu , tagad man ir rūdījums un otreiz es vairs neļaušu sevi tā sāpināt.nu dabūs no manis ar to slotu ko paši ielika rokās.

Labāk tulīt un tagad! Rīt jau citi jsutājumi būs aktuāli...   

Ir dažādas situācijas- reizēm labāk ir atlikt to risināšanu uz rītu, bet reizēm- jo ātrāk tiek ar kaut ko galā- jo labāk. Par to atstāšanu uz rītu - to jau ne tikai Skārleta teica, arī mūsu  senču novērojums būtu- rīts gudrāks par vakaru..