mirt nebaidaties?es tik no riita 1 kruuzi,teeju gan-litriem...

Kādreiz tiku lasījis Marka Tvena bībeles variantu ...

Maiju , jums labi smieties , kam imunitāte pret bitīšu dzēlieniem ... , būtu mani kāds redzējis pēc karošanas ar lapsenēm  

redz,kaaa gadaas nobijaas laikam,ka pa aci dabuus..

biibele tacu!lizlasi,tur ir ko lasiit,tik nelasi kaa to parasti dara,bet skaties citaa rakursaa! tur kaa detektiivs,...vai komeedija jau tas vien,kaa zaga eezeliiti no kaiminiem nevareeja nopirkt vai palieneet,bet nee!nozaga un brauca uz Jeruzalemi dzemdeet

Tāli , žēl , ka Tu man to agrāk nepastāstīji ..., būtu daudz pārdzīvojumu aiztaupījies ...

Manas bērnības lielākais gardums bija babiņas ceptā rudzu maizīte ar medu un siltu pienu - kas tas bija par gardumu !
Babiņa ņēma laukā no lielās maizes krāsns ar lizi garā kātā un lika klaipiņus uz manis lasītajām kļavu lapām ..., par to man vnm tika pats garšīgākais - sakasnīC ..., maziņš kukulīC , no mīklas atlikuma ..., nekad vairs neesmu ēdusi tik garšīgu maizīti , kā babiņas cepto ...

Vai tiešam par maz ? Domāju , kāpēc miegs sācis vairs no viņas nebīstās  ...Labi - pamēģināšu vairāk   !

To būs grūti noskaidrot - liecinieki jau sen miruši ...

Līgo un Jāņu dienas ir bišu samērā " viesos nākt" iemīļotas dienas.Pats esmu vairākas reizes bijis spiests no viesību gatavošanas pārmesties uz spietu saņemšanu,jo man " fazendas"  pagalma vidū ir milzīgs ozols,kuru viņas ir sevišķi iemīļojušas,tiesa tajā vienmēr stāv tukš aulis.Bet spieta bites nekož ne tāpēc,ka viņas pēkšņi ir kļuvušas miermīlīgas,bet gan tāpēc,ka viņas taču pārvācas uz jaunu vietu ar visiem pārtikas krājumiem( viņas ir līdz acīm pieēdušās medu un ar pilnu vēderu tā košana ir apgrūtināta).

Man gan nav bail no bitēm,jo patīk tās,pat ļoti..
Izlasīju Aleksandra komentāru par upi un atcerējos vienu gadījumu iz dzīves.Tad nu pastāstīšu arī jums,bija tā-pie manām mājām bija bišu stropi un tuvumā gāja elektrolīnija,tad nu vienreiz gadījās tā,ka kaimiņam pāri upītei pazuda elektrība,atbrauc elektriķi un izdomā,ka vaina varētu būt kokos,kas pie upes,viens uzgāzies uz vadiem,tad nu šie ņem zāģus un droši dodas to zāģēt nost,bet es turpat pie mājām ravēju puķu dobes,bija maija mēnesis,pēkšņi dzirdu,ka zāģa kaucieni apklust un skan  vīriešu bļāvieniem,kamēr es vēl neko neesmu sapratusi,man garām aizjož rindiņā slapji elektriķi un tiem pakaļ pa kādai bitei,kādu laiciņu sēdēja mašīnā,tad uzdrošinājās kāpt laukā un iet pēc darbarīkiem.Izrādās,kamēr šie zāģē,iztraucētās bites dodas uzbrukumā,šie visi salec upītē,lai glābtos,bet tad lec laukā un drāžas uz mašīnu.Kā es smējos,nopietni,tas nebija labi,bet es nespēju novaldīties un smējos šiem redzot,līdz smējās arī viņi un vēl ilgu laiku pēc tam,kad pie mums atbrauca elektriķi,to kolēģi,viņi vienmēr smējās un apjautājās,kā bitītes padzīvo,tās pašas,kas viņu kolēģus tā apstrādāja

Kas tad tas ir.Var teikt,ka Tu viņu nedzer.

Cik nelietīgi !  

nu bruutgana tur nebij vismaz ne taada,kaa parasti,taa ienemsana jau kaut kaa nevainiigi bija dariita..

Un par kukuļcepšanu nekas nepienākās ?  

es biju klāt,kad aizbraucu pie vectēva ciemos.Vectēvs vēlējās pacienāt ar svaigu medu,bet kaut kas netā,un vesels mākonis nāca virsū,un es ar vectēvu jozām uz upi,un tur noslēpāmies zem ūdens...ilgāku laiku pienācās gaidīt,kad aizlidos....
Pāris dzēlienus saņēmu..

Nu litru - pusotra ...

Hmmm ..., a mēs varētu izpeldēties siltā pienā ..., kā Kleopatra ..., tas nekas , ka citi nespratīs ..., vai ne , Jaukumiņ ...

Cik daudz tad Tu dienā izdzer?

Labvakar , Aleksandr ...
Un mani dīķis glāba , vēl pusaudzes gados , kad gribēju lapsenes no šķūņa padzīt , izārdot to pūzni ..., atceros kā tagad