uz V. 9. nov 2011. 18:12

Dzīvē vienspats neesi spēlētājs, ir vismaz jābūt diviem un tā jau ir komanda, -visa sāls ir pareizā saspēlē! Sper, met vai grūd' to bumbiņu galvenais dari to saudzīgi...   

ierakstam «..ripoja laime..»
Gunta L. 9. nov 2011. 18:07

Kaut kāda Sonja vetra,  esmu par slinku, lai "visos blogos raks'tītu", ir jau arī copypaste... Un tikai aklais var iedomāties, ka es savā nelaimē kādu vainoju. Aklais arī uzskata, ka visā valstī viss iet tik uz augšu un uz labu... Tie, kam kaut kāds mistiskais ir uzbraucis ( man uzbrauca reāls piedzēries), jau neko neredz... Atbalsta tik neko nedarītājus, gaudotājus, citu zākātājus...

Mairita G. 9. nov 2011. 18:05

Pārāk liela atbildība jāuzņemas sievietei,kamēr vīrieši lidinās kā tauriņi,no viena zieda uz otru.Tur arī rodas tie darba zirgi.Un neuzticību pārcietusi sieviete pārvēršas fūrijā.

uz V. 9. nov 2011. 18:03

...ne tā kā bija...   

Dzēsts profils 9. nov 2011. 18:02

Zināju ka to prasīs... Bet nevienu nevar izmainīt pret viņa gribu, nevar.....

Mairita G. 9. nov 2011. 18:00

Un vai daļa vainas pie tā nav jāuzņemas vīriešiem.Manā skatījumā vīrieši ar vien vairāk baidās uzņemties atbildību.

Dzēsts profils 9. nov 2011. 17:55

Es tā lasu un lasu, bet vai nav tā ka viena nelaime ka paliek sieviešu mazāk, tomēr manuprāt sāpīgāk ir tas ka SIEVIEŠU paliek mazāk, jo pārvēršas darba zirgos, stresainās fūrijās..... Saprotu ka dabūšu tūliņ pa ausīm, bet vai tā arī nav....

Frēzija v. 9. nov 2011. 17:45

   ......... viss būs savādāk  

uz V. 9. nov 2011. 17:45

Es jau tā izdariju, kad atnācu mājās uzsmaidiju pirmajam kurš man raudzijàs ptetì un lai nebūtu tas dīvaini, tas man atsmaidija..., -mans spoguļatēls    
http://www.youtube.com/watch?v=zOn9EHcSRzA&feature=youtube_gdata_player

Ingrida L. 9. nov 2011. 17:42

Ko satraucaties, Godmanis nupat kā parakstīja vienošanās dokumentu, dot patvērumu arābiem, indusiem utt.. (ar ik mēneša pabalstu 500 EUR ), nu tad jūs veči matīsiet ko nozīmē konkurence.

uz V. 9. nov 2011. 17:29

Visur nevar būt vienlaikus, bet līdzās būdams tai mammītei, es cik spēdams palīdzētu cilvēkam grūtajà brīdì.
Bet paliekot pie bloga moto, es eju līdzi šaj domai, -jo tikkai šis mirklis ir laimes vērts, bet jau uz nàkamo mirkli, dzīvojam ar domu, -ticot, cerot un gaidot, ka jau pacelsies spārnos. TAS JAU IR TAS LABĀKAIS MIRKLIS, KAS DZĪVEI DOD SPĀRNUS, -TICĪBA!

raisa l. 9. nov 2011. 17:22

smarzas ar afrodiziakiem,tagad jau dusas geels...nekas slikts jau nav, reizeem nostraadaa..

ierakstam «Afrozīdijs»
raisa l. 9. nov 2011. 17:18

paraudaaju ar,bet par miruso....mazbeernu,tur visvarenais laikam sagribeeja sev to musuu engeliiti..

ierakstam «apraudāties var!!!!»
Dzēsts profils 9. nov 2011. 17:17

klau daļka taisnīnbas it visā...man nu 38 pāri...murgainas idejas galvā, bet gultā nevar nogulēt

raisa l. 9. nov 2011. 17:16

esmu to noveerojusi dziivee,sievietes tiesaam mirst biezaak,pie tam gados jaunas.iemeslu daudz,biezaak-neruupeesanaas par sevi.viiriesi ir nepacietiigi,tie,ja temp.37.2,jau gultaa,vaid taa,ka nupat,liekas,gals bus klaat sievieteem nav laika!slimot.pati tikko kaajas velk,bet nemas ap viiru,beerniem,atpuutai laika nav,aarstim laika un naudas nav,ka tik maajaas visi veseli,pati-gan jau kaut kaa...tikko atnaacu no viziites,onkulim-83 gadi,sieva-17 gadus kaa mirusi...vinam vajag vitamiinus,mildronaatu,pretdifterijas pote ar nupat buus jaataisa...

Dzēsts profils 9. nov 2011. 17:15

aš galva sagriezās no visa tā, kas te sabiris par info...man tak tas viss nebija jālasa?

uz V. 9. nov 2011. 17:15

  Klusie pantiņi
Pie laimes ir jāpierod
tādā kārtā, ka
jānovērtē tie eņģeļi gaišie,
kuri tev blakus elpu rod...
Es skatīties cenšos uz tiem
ar skatienu vienkāršu un tīru,
jo īstenā gaismā, bez
uzsārņojumiem liekiem,
ir patiesa apkārtējā dzīve
.....................
Es reizēm naktīs ceru,
ka aizmigsi tu ātrāk par mani,
Lai būtu tā:
ka kopā ar sapņu eņģeļiem es veru
vaļā durvis uz sirdspukstiem
taviem..., nakts klusumā,
kuri tad blakus man
savu elpu rod.

 
/dzejoļa autors Guntis Vāveris/

ierakstam «prāta važas»
uz V. 9. nov 2011. 17:05

  Tu esi mans spēks,
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums
Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespēt Tevi atrast
Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Tas maldina
Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es Tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus
Jo tu esi man, kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu,
Lai Tu būtu tikai mans prieks,
Bet ne asaras!
/dzejoļa autors Santa Sirmā/
  

Aivars K. 9. nov 2011. 17:05

turēšu visu, ko var noturēt, eņģelīt..p

nupat pa rādio dzirdēju, ka jaunievēlētā saeima esot vēl nej\ēdzīgāka par ātlaisto.. tā kā riktēsimies atkal jaunam referendumam.. par 11. saeimas atlaišanu..ppp

Dzēsts profils 9. nov 2011. 17:02

Jūū, patreiz piemēram tērē pilnīgā bezjēgā Labi, es tinos uz exi, turiet krustā visu ko var turēt, gribās nolikt!    Bet jautājums par statistiku patiesībā ir diezgan nopietns... IMHO  

Autorizācija