Dzēsts profils 1. nov 2011. 20:16

tā saņemšana nespēj tikt līdzi tai gribēšanai, kusties vai nekusties

ierakstam «Dzīve.»
Mairita G. 1. nov 2011. 20:15

Saņem to ko grib.Mēs jau bieži pat nezinām ko gribam,vai sēdot visu gaidām.Ja mazliet pakustas,tad var rēķināties,ja ne ar visu,tad ar daudz ko noteikti.

ierakstam «Dzīve.»
Va I. 1. nov 2011. 20:12

  

ierakstam «Īpašajam cilvekam»
Dzēsts profils 1. nov 2011. 20:12

un saņem visu vai neko...biežāk jau neko

ierakstam «Dzīve.»
Mairita G. 1. nov 2011. 20:11

Tā ir vecā domāšana.Mēs visi saņemam to ko nopelnam.

ierakstam «Dzīve.»
Dzēsts profils 1. nov 2011. 20:09

Nezinu, man visi saka, ka es ar tādu attieksmi nedabūšot neko!  

ierakstam «Dzīve.»
Dzēsts profils 1. nov 2011. 20:04

Es ļoti atceros vienu gadījumu, kad man vēl bija brālis, atceros, aizgāju vienu rītu pie viņa, ieeju virtuvē un tur mamma salikusi kaudzītē sasmērētas maizītes, našķus, krūzīte kafijai nolikta, un man tajā brīdī likās, kaut mani kāds drusku tā palutinātu, bet man tobrīd bija divi mazi bērni, viens negulēja pa dienu, otrs negulēja pa nakti, un es negulēju nekad, visiem visu pagatavot, visu izgludināt, un vēl pa vidam strādāju, staigāju zaļa! Nu tagad jau jā, forši, bērni mani lutina!

valija o. 1. nov 2011. 20:03

Meiten atrod kaktinu un tas ir tavs ar mazuminu ta sakam ari mes

Evija J. 1. nov 2011. 20:01

patiesi vārdi un tā dzīvē notiek..
cerēt ir viegli,bet vajag kaut ko darīt ,lai atrastu īsto un lai sniegtu viņš tev savu mīlestību un tu savu ;)

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:59

Pēc Jūsu tekstiem sāk jau palikt bail no tā, ka izaugs bērni!

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:58

Pareizi,un vēl....mums jāiemācās dzīvot priekš sevis....man tas vēl nav izdevies...ir skumji...

raisa l. 1. nov 2011. 19:57

nu re-mums visaam iet liidziigi-beerniem savas dziives,censtes prieks sevis-negribas..nu vismaz miilu kaktinu atrodam,sveci iededzam,adiikli rokaas...

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:55

Ar šito viss būs kārtībā, viņai jau ērkšķi ir aplauzti! :)

ierakstam «Puķe sarkanā.....»
Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:53

Arī man ir pazīstama šī māju izjūta,kuras tagad vairs nav,bērni savā dzīvē,vīrs tālu,pati strādāju Rīgā...mājas ir tālu...

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:53

Mani bērni jau ir tik lieli, ka viņiem jau katram savas mājas

raisa l. 1. nov 2011. 19:51

gan jau buus,un tad no tevis buus atkariiga taa maaju sajuuta,ko tavi beerni atcereesies...

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:45

http://www.youtube.com/watch?v=ZSM3w1v-A_Y&feature=player_detailpage#t=0s
... Dziesma ...reizem ir kas Vairka ...kaa tikai dziesma .

Dzēsts profils 1. nov 2011. 19:44

To vietu , kuru varēju saukt par mājām atstāju jau sen........bet jaunu man nav

raisa l. 1. nov 2011. 19:40

taa maaju sajuuta ir   man loti pietruukst...deels pieaudzis,sava gimene,viirs taalu,es un suns ar kaki...peec piraagiem smarzo arvien retaak...

Inese Z. 1. nov 2011. 19:30

Meitenes sākat pieaugt ... visas pasakas sākas ar reiz bija ... kad es augu zāle bija zaļāka,utt. Veido pati savu pili! Uz paplātes neviens neko neatnes.     

Autorizācija