Vienmēr esmu teicis , ka Pēterīši ir apķērīgāki par Jānīšiem , nemaz nerunājot par muļķa  Vovočkiem ...   

Jā , viss sākas sevī . Noslauki savu pagalmu , pirms brēc par pasaules netīribu . Neviļot citus , nepievilsies arī sevī .

Sliktas emocijas piesaist citas sliktas emocijas. Ja iesi sabiedrībā ar savām sliktām emocijām tad pārnāksi mājās ar vēl daudz sliktākām emocijām. Nesaku,ka jauzliek uz sejas angļu smaidiņš,kā meikabs, pirms izej no mājās, bet nevajag arī savu slikto noskaņojumu uzlikt uz sejas un iziet ielās,gaidot,ka kāds pažēlos....nežēlos neviens i neceri un vai tev vajag svešu zēlumu. Ir tak tev līdzās,blakus cilvēki,kuri tevi un tavu smagumu sajutīs un palīdzēs,ja vajadzēs i prasīt nevajadzēs i stāstīt ne.....

Sarkangalvitei- Jelgava,Loka magistrale ir hesburgera restorans tur ari Juris tuse bet tagad vairak pa leismali.

Galvenais ka redz.

Kaut manā krūtì arī smeldz kāda sāpe, bet es par to esmu spēcīgāks, to neizrādot, tas nenozīmē, ka kādam drīkstu aizrādīt. Man vieglāk žēlot citus nevi sevi, es nedrīkstu smilkstēt kā pūdelis mazs, lai vājais tic manà spēkā un tajā sev spēku rod.

Nē, mana doma ir biku savādāka- nav obligāti izgāzt visam sociumam savas problemas, ar tām ir jātiek galā pašam.. Bet- nevajag smaidīt , tad , kad nāk raudiens, izlikties , ka viss ir okey , tad , kad ir galīgā pakaļā... Tā cilveks tikai un vienīgi lauž sevi- kaytrai emocijai ir adekvāta izpausme, un tad, kad ar gribas palīdzību mēs tās samainām vietām- psihe nesaprot, kas tad īsti notiek , un kas tagad būtu jādara.
Lai neierakstītos ņaudētājos, bet arī nekaitētu sev , tādos gadījumos derēja vienkārsi interesentiem pateikt- zini, man ir lietas , ar  ko pašai jātiek galā, man vajag laiku , lai kaut ko lemtu, darītu, izdomātu,... apmēram tā- nevis tēlot to teijāteri- re cik man viss ir forši, tikai nez kapēc ir totāli garām.

ir liela daļa patiesības, lai gan pašam sevi raksturot nav viegli:)

...un  tā pat kā meikabs un apģērbs......

...uz ielas vienmēr ir jābūt formā !!!-tas ir tāpāt kā no rītiem muti mazgāt...........

Nevar cilvēks vienmēr smaidīt un labi justies! Mēs esam ar emocījām un emocijām nav tikkai pozetīvā gammma, bet arī negatīvā. Vajag arī paraudāt,bet nesagādāt prieku saviem nedraugiem,raudāt vajag,kā jau ieprieks man tikka teikts,spilvenos......

Ar savu rīcību mēs varam tikai parādīt- ka var darīt arī tā, kā to darām. Un darām to pasi pēc savas iniciatīvas. Nevienam citam tādēļ nav jamainās vai jāpārņem otra rīcības vai domāšanas veids.

Tik dikti gribas kaut ko nest un stiept? Un sevi pacelt mocekļa kārtā?Kādēļ?Dzīve nav krusts, un dzīvē nav nekādu krustu staipīsana- ir pats process - dzīvošana. Visu pārējo- smagumus/vieglumus, krustus- stieņus -spirāles-dajebko- mēs piedēvējam sev un apkārtnei paši- pēc savas izvēles.

Sonja .vai vēlies savas problēmas iznest ārpus mājas ???....čīkstēt cilvēkiem...............un tai pašā laikā vēlies lai saprot,atbalsta.
Varbūt nepareizi spriežu,bet turos tālāk no tādiem ņauduļiem.

Izlasot Tavu stāstu , nospriedu , ka es nebēgšu , ja satikšu NLO , ja jau viņi dod tik patīkamas sajūtas . Sieviete ar gariem , zaļiem matiem - Sapnis , ko gribu satikt !

Izlikšos, , runāšu- it kā, smaidīsu- it kā, uzvedīsos- it kā... Un pēc tam brīnīsos- kapēc nav nekā patiesa manā dzīvē. .Tās ir spēles- izlikšanās, no kurām nevienam labāk nepaliks.. un labumu arī nekādu nenesīs.

Vēlēšanās darīt jau ir pirmais solis ceļā uz darīšanu .

To krustu radam sev paši un paši nesam .Dažiem patīk sevi iztēloties par Dievu , ja citādi  nesanāk , tad vismaz krustu nesot .

Piekrītu Lily , īsta mīlestība nepieprasa neko sev .

Būtiskais nav acīm saredzams .