Vai restorānā ielies labu koņjaku.

Normali.

Tas moments, ka kādam esi svarīgs, nenoliedzami- ir patīkama sajūta. Taču- tikai tādēļ neignorēt situāciju- tā ir manipulācija, ne vairāk.

.vai vienmēr vajag rast problēmām atrisinājumu?...jau izrunājoties paliek ap sirdi vieglāk. Protams, ka draugs nevarēs atrisināt mūsu problēmas, bet ...daudzreiz palīdzību esmu gan saņēmusi.
domāju, ka katram tomēr ir viens tāds īsts draugs, uz kura pleca reizēm paraudāt....un , lai cik dīvaini tas būtu, man nācies dzīvē sastapt svešus cilvēkus, kuri īstajā brīdī man ir devuši morālu atbalstu. Tas nenozīmē, ka jāstaigā apkārt klaigājot par savām problēmām, bet kāds tur Augšā..sūta palīdzību, kad liekas, viss....vairs nespēju!

Vēl ir vairāku burtu kombinācijas.

........aiz ko tad esam jau....pailgi????? Protams, ka ir cilvēki, kurus esi uztaustījusi kā savus; satiktus vai nesatiktus- dzīvajā; ne jau tukšas pļerkšķēšanas dēļ vien te.........Un tās- personības dalīšanās spēles- jau neskar visus, ne tuvu.

Un... vai tāpēc nebūtu jāaug ???

Joooohaidīiiiiiii!!! Kur Tu biji agrāk..... !!!??? Es jau 20 gadus pērku, pērku, pērku, guļu, guļu, guļu....     

Super ka tadi ir

Palūdz kādam atvērt   un atceries par slinkumu aizvērt.

Vīriešiem tipiska pieeja - uzreiz vajag atrisinājumu!  
vai tad vīriešiem izrunāšanās nemaz arī nepalīdz, nu ne drusciņ?
Un kādreiz jau tajās sarunās arī kāds risinājums dzimst, lai gan man šķiet, ka iespēja atklāti izrunāt sasāpējušu lietu ar uzticamu cilvēku pats par sevi jau liek justies mazliet labāk.

ja nevaru izraudāties, tad man arī priekos draugi nafig nav vajadzīgi.

...bet ir reizes,kad palīdz izrunāšanās no sirds ar deaugu.....

kāpēc lai nebūtu.

Un kas liedz ignorētajam parādīt vēl lielāku aktivitāti ??? Laikam jau sava dimanta statusa vērtība  

jānis uz paberzēšanu uzprasās. nu nu, kur te man bija tas niknais smilšupapīrs.