Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:27...tie kas nav apzinājušies,lai babāk Lielajā grāmatā to nemekle,citādi sāks vēl vainot to ka atbildes nav uzrakstītas lieliem burtiem un ieliktas rāmīšos.....nevar nekur atras to,kas nav sird'i...
Marika k. 22. okt 2011. 14:25Miilestiiba ir labaakaa piedeva ikdienai,solis raitaaks...,smaids mijas ar gaishaam skumjaam!
Aleksandrs V. 22. okt 2011. 14:25šoreiz nepiekrītu.....es jau nesaku,ka saknes nosaka...Tās dod spēku....,bet ko jūt sirds,to tā arī dara- jūtu iespaidā.....
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:23Andi , mēs esam dvēsele , miesa ir vien tās apvalks ..., kā rieksta kodolam čaumala varbūt ...,
un atdzimt mēs varam dažādi - puķē un kokā , akmenī , zaļā zālē varbūt ...
uz V. 22. okt 2011. 14:23tas ir unisons -viena elpa, vienā ritmā, domāšana līdzīga (viens iedomājās atlika tik ar acu skatienu lai otrs to paveiktu..), skatiens un žesti saskanīgi, tad stundas lido vienā elpas vilcienā...
Bet ja kāds vēl nav atradis definīciju, lai sāktu to apzināties, tad tā ir rodama Lielajā grāmatā...
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:21prieks,ka staro dzīvē!!!
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:16Tas tāpēc , Aleksandr , ka pati dzīve apstiprina to patiesumu ...,
nevar nepamanīt iemīlējušos cilvēku , kuru no iekšpuses apspīd šī lampiņa - viņš staro ! Un arī citiem tiek šī gaišā atblāzma , atplaukstot kā smaids sejā , kad satiek sev pretī tādu laimīgo ejam ...
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:14Es uzskatu,ka māksla,ko radījis pats Dievs...ikvienu no mums Radītājs radīja kailu,tad kāpēc kailu ķermeni neuztvert kā mākslu...Man patīk,Albert
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:14...šoreuz nepiekrītu, ne vienmēr saknes nosaka to ko jūt sirds...
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:12kas ir mīlestība,zinu,nav vienotas defenīcijas,bet vai tiem diviem, kas satiekas un iemīlas šai defenīcijai nevajadzētu but vismaz stipri līdzīgam skanējumam.....mīlet nevar iemacit,mīlēt ir japrot un ir arī japrot atļaut mīlēt
Aleksandrs V. 22. okt 2011. 14:12..Ja kas,Tu izņēmi manus vārdus no mutes ārā,par spuldzītēm...
Ārija x. 22. okt 2011. 14:11Par miesu neiet runa! Miesa ir iznīcīga! Par dvēseli... Nu, pierādāms tas nav vai vismaz tie pierādījumi ir šaubīgi. Tomēr es vis neriskētu apgalvot, ka dvēseles nepārdzimst. Viss iespējams.
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:10Maiju , šis teiciens varētu būt kā ceribas pumpurs , kuram vien jāļauj sevī ticības ziedā uzplaukt !
Aleksandrs V. 22. okt 2011. 14:10..ja jau spēcīgas saknes,attiecīgi- atvērta sirds un dvēsele.....
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:08Bet kā ar miesu...........
uz V. 22. okt 2011. 14:08Mīlestība netiek ar varu uzspirsta vai zem aizsietām acīm pasniegta. Tā nāk un tiek dāvāta no augšas, to tikai ar sirdi un dvēseli var atpazīt. Caur visiem maņu orgāniem tiek iemīlēta un pieņemta.
Tie ir liekuļi, kura mūžam sludina par rozā brillēm vai par apsējām uz acīm. Tātad, viņi pat nenojauš, kas tā tāda mīlestība ir! Mīlestību atļaujās nopelt tikai tirgoņi un materialisti. Katrs cilvēks alkst pēc mīlestības un pat bieži pielūdzot to vārdu spēj citu nosodīt, tā tad arī šajā cilvēkā, kur vienlaikus grib mīlēt un nīst -šī mīlestības dziņa ir sadegusi...
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:06Es ticu , ka pastāv dvēseļu reinkarnācija ...,
tikai mēs neatceramies savas iepriekšējās dzīves ..., ar ļoti retiem izņēmumiem , varbūt ..., šis gadījums varētu būt viens no izņēmumiem...
Dzēsts profils
22. okt 2011. 14:03Ir Gaisma,Tumsa ir tikai tās iztrūkums ...nekāda tumsa nenoslāpēs pat visniecīgāko sveces liesmiņu,kas ienesta tumšā istabā...




