čigānam prasa , kādēļ nebijis maija mēnesī pie tiesas?
                          Čigāns:
      "Uja, lielā tiesa, kā tad lai es zinu, kurš tas maija mēnesis? Dažreiz tas mēnesis apaļš kā ripa, dažreiz kā maza, maza garoziņa"

Piekrītu Soņjai,ir jāmēģina glābt,kas glābjams ,vēl pirms tās durvis aizveras,īpaši,ja ir bērni...un,ja nav iespējams,tad aizvērt tās un doties tālāk ,laiks rādīs un visu noliks savās vietās...

Nepārprotami...ja pameklēsi strap manām rindam, atradīsi ko līdzīgu!   Ja vēlies varu tieši un atklāti paeikt arī šoreiz...nav vērts šķirties no dzīves, tikai tādēļ, ka tavā ķermenī nav vērojamas izmaiņas, kad telpā ienāk Mr.Halva!  

Cik gadījumu, tik pieredzes.

Zinu gadījumu,kur durvis tika pilnīgi aizvērtas ciet,un pēc piecu gadu pārtraukuma,tās no jauna atvērās...Nekad nesaki nekad.....

Lielisks citāts ...    šodien sēdēju mežā un priedes celma un mēģināju saprast,ko man stāsta krauklis debesīs,kas riņķoja virs manis,tas arī runāja un gribēja ko pateikt,bet man tik ļoti bija žēl,ka nespēju to saprast...bet arī to priekšā pateiks laiks..

ja

  Pietiktu tikai ar pēdējo teikumu.
  Var teikt arī tā- aizejot nodedzini visus tiltus, jeb...tomēr atstāj mazu laipiņu...

..Lavanda, ar laiku šī sirdsgudrība atnāk...! Tā patiesi ir laba sajūta, sadzirdēt šo vēsti!

  Lai saprastu, ka tev sūta vēsti, jābūt ir īpaši erudītai... izglītotai un sirdsgudrai...

..domāju, ka vajag atstāt durvīs mazu spraudziņu...paspēt aizvērt tās var jebkurā brīdī..!!!
Un ja nu tomēr tas otrs sapratīs, ka viņam pietrūkst šīs durvis ..pie kurām pieklauvēt? Protams, ja viņa klauvējiens nav ne par sprīdi izmainījies, tad jāaizver...un miers mājās!

Paldies par atklātību , Tommy , es to augstu vērtēju ! Bet dzīve tomēr ir pārāk skaista , lai pieņemtu tik neatgriezeniskus lēmumus acumirklīgu sarūgtinājumu dēļ ..., vai ne   ?

Tā durvju aizvēršana vai aizciršana ar lielu blīkšķi- nu nebūt nav nedz tas vieglākais darbs un ceļs, nedz lēmums...
Attiecību glābšana, atjaunošana- manuprāt, pēc durvju aizvēršanas  vienīgais , kas vēl varētu būt nākotnē- ja nu zvaigznes un apstākļi ir labvēlīgi- jaunu attiecību, ar to pašu cilvēku- uzsākšana, nevis- veco reanimēšana. Un arī tad- - tikai pēc kāda laika....kad ir norimušās kaislības, kad vairs nesāp vecie pāridarījumi, kad ir izprasti cēloņi un sekas.. Un tikai tad- ja abi ir mainījusies--- nevis tikai- sapratuši kaut ko, izdomajusi- ka tagad darīs savādak...
Bet, ja tā pavisam godīgi- personīgi mans viedoklis ir, ka - ja nu kas ir stutējams un darāms- tad pirms durvju virināšanas, bet pēc--- uz prieksu, ar pieredzes paunu plecos, bet bez visādiem variantiem- a ja nu, a varbūt tomēr....

kapec vari pamatot???

Kad domā par savu nāvi, tad rodas tāda bezspēcība, bezjēdzība..tāpēc labāk par to pagaidām nedomāt, bet dzīvot, izbaudot katru dienu, darot to, ko pats vēlies..parastās klišejas..darīt labu citiem, ticēt brīnumiem..un vienkārši elpot..

Bla, bla.... kaut kas beidzas, kaut kas sākas, lāpīts ir lāpīts, nekad nebūs kā jauns.

Atvaino...taču vismaz tieši un atklāti...

Lepnā pašpārliecinātībā... es sēdēju un aplauzos.

Kāda neiejūtība , Tommy... , es pat teiktu - cietsirdība , no Tavas puses ...

Vieglāk ir piecirst durvis un neatskatīties....