Ewa S. 3. okt 2011. 21:19patiesiibaa Martinj ne uz sevi attiecinaaju par begshanu utt...iznjemot to ka man patiik laachi :))...taa kaa nemaz necenties :))
Dzēsts profils
3. okt 2011. 21:16Cilvēki nav mūžīgi , arī lietas , vēl ātrāk dzīvo - āboli ...,
bet nezūdošas ir sajūtas , ko tie mums dāvā - cilvēki mūsu dzīvē... , mīļlietiņas ..., ābola smarža un garša , ko atceramies ...
Mairita G. 3. okt 2011. 21:16Bet vai tad mēs pieminam,mēs tikai mazliet atgādinām.
Mārtiņš M. 3. okt 2011. 21:15karogs rokās un uz priekšu.... tikai nepiemirs pati savus vārdus-ne vienmēr citur var atrast ko labāku-.....
run, saule, run
Aleksandrs V. 3. okt 2011. 21:13tas bija sen,kad bija lielais bums ar atļauju lasīt.....,un,kad ļāva,tad visi brida reizē un radīja skādi dzērveņu augsnei.....
Dzēsts profils
3. okt 2011. 21:13...nau slikti ...saulreita ....kad jura mieriga un glastochi ieskarties varetu ....bet .... ....
Marika k. 3. okt 2011. 21:12Es sev dziedu: Nepiemini dziivee ljaunu,nepiemini,lai vai kaa...
Moon M. 3. okt 2011. 21:11Jāāāā,tā ir arī mana vismīļākā torte............un ja vēl ar Martini Asti............
Aleksandrs V. 3. okt 2011. 21:09Siltuma mirkļi,abpusēji patīkami .Skolēnu uzmanība un pateicība pēc daudziem gadiem silda sirdi.
Ewa S. 3. okt 2011. 21:09a man patiik laachi :))..
Andris K. 3. okt 2011. 21:05....un tā nav tikai mūsdienu sabiedrībā...Tas nekad nav bijis izslēgts.
Ir taču bijuši kari,pēc kuriem patiesību pastāstīt neviens nevar pat gribēdami,jo nav vairs.
Mārtiņš M. 3. okt 2011. 21:04Saule, tev jau labāk zināt- kur, ko atrast... ja jau raksti par brēkšanu un mukšanu.......
neapdomīgi skraidot var visu pazaudēt- no vilka mukt lācim ķepās nokļūt-....
Dzēsts profils
3. okt 2011. 21:01Vientuļais........ma vienmēr prieks, ka ienāc pie manis



