Jā ,Robčik ,un viss tas daudzskaitlī.Uzmanies ka vārdus nesajauc.

dzintra ... bet vai visu ir iespējams izrunāt, domāju ka nē  

šķirtenis vai nē-vīrietis,kurš runā slikti par sievieti,neciena pats sevi   

Liela problēma ir tā,ka viens runā,bet otrs nedzird.Priekš runāšanas vajag divus.

uz tevi tas neattiecas

es kliedzu debesiim peec paliidziibas..un nekaa.tagad neticu nekam!

LAIKS
Vai kāds ir mēģinājis uzzīmēt laiku? Nezinu. Es mēģināju iztēloties, kāds izskatās laiks.
Iedomājieties lauku, līdzenu, ierobežotu, bet tomēr bez robežām. Tas ir laika darbības lauks, kuram gan ir robežas, gan nav. Laiks plūst no labās puses uz kreiso. Nezinu, vai tas tā ir, bet es savā iztēlē (vīzijā) to tā redzu. No tas vietas, kur es stāvu laika lauka malā, stiepjas tāds kā milzīgs asmens taisni pāri laukam līdz otrai malai, kuru it kā varu redzēt, bet tomēr nevaru saskatīt. Un tad man kļūst saprotams, kāpēc šis lauks ir gan ierobežots, gan neierobežots. Laika lauks ir neierobežots, bet ierobežots ir mans redzes lauks, ko es ar savām acīm varu ieraudzīt. Es redzu kādu daļu no šī asmens pa labi, kādu daļu pa kreisi, bet to, no kurienes šis laiks nāk un uz kurieni tas aizplūst, es nespēju saskatīt. Un tā šis laika plūdums ir nepārtraukts. Tas plūst no labās puses, no nākotnes puses. Nākotne ir labajā pusē. No turienes viņš nāk, viss ietīts balti pelēcīgā miglā, neko nevar saredzēt un saprast, kāds izskatās šis nākotnes laiks. Kaut ko varu tikai nepilnīgi nojaust. Pēc tam laika plūsma pārveļas pāri tagadnes asmenim un kļūst par pagātnes upi, kas aiziet tālāk aizmirstībā un nebūtībā, aiziet prom no mana redzesloka. Pie tagadnes asmens migla no laika upes pazūd, un nu es redzu laiku skaidri, kāds tas ir bijis. Redzu rūsganpelēcīgas lielas plūsmas, apsvilinātas karos un nemieros, postos, nelaimēs un bēdās, redzu melnas, tumši brūnas plūsmas, kuras ir saduļķotas ar cietsirdības un naida piemaisījumiem, ir skaistas zaļas un puķu pilnas plūsmas, kur mīlestība ir izplaucējusi šos ziedus, ir gaišas straumītes, kur laiks ir dzidrs un tīrs, kur tas nav samaitāts. Bet lielākā daļa laika plūsmas ir netīra. Un zem šīs straumes var ieraudzīt gan daudzas zemes, gan pilsētas, kuras arī ir dažādās nokrāsās, dažas ir gaišas, citas - pelēcīgas, citas - tumšas.
Un tā es skatos uz šo laika upi, kura nāk no nekurienes un aiziet uz nekurieni, un domāju, kāds laiks paliek aiz manis, vai tīrs un skaidrs, vai duļķains, kuram cauri nevar redzēt? Jo Dievs mani arī, tāpat kā visus cilvēkus, ir nolicis uz tagadnes asmens. Kāds tad ir šis mans devums laika plūsmā? Kāda straume paliek aiz manis laika upē?

Paaa kaklau tadiem ! ... ....Dzintra ...

tur jau tā nelaime, ka neveltam diezgan laika viens otram, neizrunājamies:(

ko es varu darit...man patik sievietes...pupini.dupsits..matini...mugurina..un tas milums sievietes.....maigums glasti

Vai maz otrs cilvēku ir iespējams līdz galam izprast,ja mēs reizēm paši sevi neizprotam.

  lillija pie labas domas nonākusi, vēl tikai jāapzinās kas ir mīlestība, un mīlestība starp vīrieti un sievieti.
Sonja ... paskaidro par to sieviešu saprašanu, tas kaut kā neiet pēc manām domām kopā ar to mīlestību, un ja es viņu varēšu siptprocentīgi saprast, tad tā sieviete tiešām būs labs čoms  
Jānis ... Tev mūžīgi cīnīties, jo tam ar ko Tu cīnīsies arī būs ģimene ... beigu beigās būs divas ģimenes kurās vīrietis būs pārguris no cīnīšanās, un neveltīs vairs uzmanību sievietei    

Pareizi - nepareizi, viela pārdomām.

..labāk šķirtenis. nekā ..izlutināts vecpuisis

Vai tad izprašana uzreiz izslēdz - mūžigo milestību? Par ko tad tā?

Viss dzīvē, Dzintra, neiet pa diedziņu.Ir jau arī mazi cīniņi.Galvenais lai tie nepāraug lielos karagājienos.

Robčik, ar Tevi jau sen viss skaidrs.Tikai nav skaidrs cik Tev to sargājamo sieviešu ir.

Grābekļu tai dzīves pļavā ka biezs....

nav jācīnās, vienkārši vairāk jāatrod laiku vienam priekš otra:)

Gunār,visa dzīve sastāv no sīkumiem.Nu kā lai viņus neievēro.