Starp citu, Ilze, mani  nesen  cienāja ar gurķi un medu......Sākumā šķebināja, bet pēc tam ēdu bez emocijām....Pie dūšas negāja, bet  nekas nelabs arī nenotika.....Domāju - ja pāris reizes regulāri ar tādu paēdienu panašķētos, tad varbūt arī iegaršotos...

Tu pareizi raksti,cilvēks baidās no tā,ko nesaprot,bet sen ir zināms,ka ,jo vairāk mēs zinām,jo vairāk paliek tas, ko nezinām,nesaprotam.Ja zināšanas vairo nezināšanu,tad loģiski,ka vairojas bailes.Katru dienu mēs uzzinām(no zinātnes) no kā mums atkal jābaidās,no cūku gripas,no ģenētiski modificētas pārtikas,no saules vēja,no globālās sasilšanas,no jaunatklātiem mikroorganismiem.....un tā līdz bezgalībai.
Bez tam baiļu vairošana cilvēku sabiedrībā ir arī varas realizācijas rīks.Mūs ,tāpat kā senos cilvēkus, var turēt paklausībā tikai tad ,ja mēs no kaut kā baidāmies,pastāvīgi jūtamies apdraudēti un neaizsargāti.Kamēr tu no kaut kā baidies,ar tevi iespējams manipulēt.

...nu arī manas domas ir--ka draugi nemainās.!!!. ..mainās cilvēku un paziņu loks ap mums izejot no dažādām dzīves situācijām---vides maiņa,.darbavietas maiņa,........utt.
...bet patiesi īstu draugu ir maz...citam pat tikai viens----un tā lūk ir vērtība.. .kuru cenšamies saglabāt visu savu mūžu!!!!

maita gūgelis, iemācījis skuķam vārdnīcu meklēt, skaidrojojošo. tā, zīlīt, bet ne tā...

bet protams..meitenes tak visus apčubina..pat robītis nespēj pretoties maigumam..mulst un sarkst..

http://lv.wikipedia.org/wiki/Vilkacis

runāt uz kādu - tas ir bībeles stils..

....nu grūti šeit izvilkt to sakni...jo manuprāt neviena mamma vai tētis nemāca savam bērnam sliktas lietas...un tomēr bērniem tās reizēm piemīt.......piekrītu par izlutināšanu---vecāki (īpaši bagātās ģimenēs)savus bērnus izkropļo paši......skumji!!!
...bet vēl būtu jāpiemin tāds lauciņš kā dvēseles iemiesošanās......es nesen lasiju kādu gudru grāmatu,par to ,ka bērna dvēsele vēl neesot mātes miesās---izvēlas sev vecākus pati.....(grūti tam noticēt...arī es nezinu ,vai tā ir ...?),,taču pasaulē ir lietas,par kurām mums nav ne jausmas.....nu un ja pieņem ,ka tas ir tiesa,tad varbūt arī atrodas atbildes uz šo jautājumu??????
....piemēram manā ģimenē  neviens nav nekad zīmējis,vai kā citādi izpaudies...taču manī ir tāda buķete ielikta šūpulī.....es nelielu sevi ..tikai minu kā piemēru .....tas nav profesionālā līmenī,taču es to daru--es zīmēju,gleznoju ..nu daudz dažādu talantu-NU KĀDS TAČU MAN TO IR IELICIS ŠŪPULĪ???!!!!

     Suns seko kuces aicinājumam pa pēdām iespējams iemīlējies, uzlec kucei izdara neatliekamo   un bezatbildīgi aizskrien !  Savu  draugu barotāju ,kurš to tur nebrīvē, pilnīgi aizmirsis.

Shii ir maz peetiita teema!

No turienes arī visi briesmu stāsti par vilkačiem ... Ir tāda lieta, jā..reti, bet ir..

...domām  un izsacītajam ir  tendence materializēties ...tādēļ kontrolējam to ko domājam un runājam. ....tas attiecas uz mūsu bailēm....varam paši šīs iedomātas situācojas piesaukt...mūžīgi par viņām domājot un baidoties..---mans novēlējums-NEIELAIST ŠĪS BAILES SEVĪ!!!!!!!...bet ja kāda tomēr iezogas-AIZSTĀT AR KĀDU POZITĪVU DOMU........

Īsti neizprotu, ko ar to gribēji pateikt, bet par likantropijas izpausmēm Latvijā diezgan daudz ir K. Strauberga "Latviešu tautas paražas" un "Latviešu buramie vārdi".

nogurt var...ja vienam no partneriem vēl ir rozā brilles,bet otrs jau saskata visu ...tas jau ir traucējošais faktors...nevari brīvi uzelpot ka sekos tekst es milu,dievinu kā tu to dari....

Tā ir kā rubīnsarkani kā sirdis mīlu gaidošas un smaidošas
cerībā ,ka iešu kādu bradāt
,ko muļķītes tā cer
es neiešu  jo sanāks pāri kāpt un kādai uzkāpt un sabradāt!
nesārtojaties sirdis un beidziet  kārdināt
jo garām ejot aizkodīšu kādu
un ,kas tad man man ,jau labi
bet  savu gabalu no sirds  man nokost ļāvi
bet man nav laika.
neceri ,ka iešu sabradāt.

Pasaule nav skarba un baisa vieta, bet bailes- tā ir normāla izdzīvošanas instinkta sastāvdaļa. . Kā vienmēr un visur, tāpat, kā viss pārējais--bez pārspīlējumiem.  

Ahā, un es esmu Anglijas karaliene, vai varbūt Hamleta tēva gars...

Atvaino- bet kā tas ir- uz tevi runāt----?--- jāuzrāpjas otram kuprā, un tad jārunā?Zieds  zied, izdzīvo šo savu , dabas doto skaisto brīdi, dod estētisku baudījumu, ošņājamu , skatāmu , taustāmu prieku... bet - neziedojas, vismaz ne tādā nozīmē, kā mēs, cilvēki, to vārdu lietojam.Vēlme iepriecināt mīļo cilvēku- tas ir skaisti, forši, dabiski... Ziedoties--- sorry, tā atkarība, smaga manipulācija, nevis kaut kas skaists

Deputāti, vai tautas kalpi.

NEVAJAG ņemties ar bailēm ,jo tās saēd cilvēku no iekšienes, tām ir spēks un varens, bet mēs visi neesam dzimuši lai baidītos .Vēstījums ,skan draudošs ,bet atrisinājums ir viegls ,vienkāršs un izcīnāms.