Esot ar kādu sev nozīmīgu cilvēku......šis lēnais laiks pārvērša par auļojošo.....vienmēr tik daudz paliek nepateikts , neizdarīts.......laikam vienīgi pie dabas var sajust ....to lēno

...dzīves skaistums....

Kad kāds aiziet , viņš vēl tik dzīvo starp mums , cik kādas sirdis viņa skumst ...,
lai viegla  - dzimtās zemes smilts ...

Pienāk laiks , kad izaugam no mammas klēpja ..., bet ilgas pēc mierinošās klēpja sajūtas - paliek ...,
un labi , kad atrodam tādu - mierinošu un siltu , kuram komplektā nāk  stipras rokas , kuras prot arī - maigas būt ...

Un zini Aivar...cik tas forši

man jau vēl tagad reizēm iesēžas klēpītī un pašņukst par neveiksmēm..p

....tieši tā ,,....pats esi sava starta kapitāls...,,Bet to kapitālu vajag pareizi iegrozīt,lai jaunlicējs zinātu konkrēto ceļu....,lai nebūtu atkarīgs no nevēlamajiem ietekmes avotiem....Būtu konkrēts un zinošs. Par to ir jārūpējas vecākiem,kuri pārzina sava pēcnācēja alkas- vēlmes,un ļautu tām piepildīties.....

Es reti ciemojos pie māmiņas, bet kad aizbraucu, tad tiešām jūtos kā bērnībā, lolota, mīlēta. Klēpī gan ierausties neļauj, bet apčubina un uzklausa gan.

Jā... šoks , neticība,.. un ...viss..Līdzjūtība ģimenei un hokeja cienītājiem.. Visa komanda- lai puišiem gaiša mākoņtaka..

laikam tas bērns manī ir savādāks, jo šādi izpausties, patiešām, nevēlas..

Patīk man Tavs domu gājiens un pasaules uztvere,peeciit...pievienojos    

man tā patīk reizēm būt mazai

...vaine!!!!!! ,jocīgi skan ,taču tas jau labi,ka mūsos šis bērns vēl dzīvo......to vajagot pēc iespējas ilgāk sevī saglabāt,kaut gan daudziem šeit ,,pareizi domājošiem,,
noteikti būs kas cits sakāms!!!!
...arī  mani  reizēm pārņem šādas sajūtas!!!! ,tādēļ ļoti labi tevi saprotu!

kā uz to skatās

pretīgs klips..

Nē, Tu saproti ne visai tuvu manai uztverei.. Mana vērtību skala drīzāk ir - pieredze- gan laba, gan ne tik laba, un izdarītie secinājumi pēc notikumiem manā dzīvē.Spērieni var būt dažādi- vieglāki- tāda iebuknīšana- sak, nu paskaties, vai vajag, un var būt- dikti smagi, kad esi gar zemi un apjēdz tomēr- ka tik traki varēja arī nebūt, ja pats būtu pirms tam rīkojies savādāk...
Mana telpa ir pasaule- krāšņa savā dažādībā, tāda kurā ir vieta gan labajam , gan ne tik labajam... Bet to otro - cik tas ir atkarīgs no pašas,  cenšos atstāt attālus no sevis.   

Jo vairāk lasa info par šo gadījumu, jo saproti ka tādas muļķības var notikt tikai krievijā..... miljoniem vērta komanda lido ar norakstīšanai paredzētu lidmašinu.... kautkā galvā tas nerakstās iekšā.....

atnuoks..atnuoks..gon jau ka nūpītns īmasls beja..;)

Sonja ... kā pareizi saprotu Tava vērtību skala ir istaba kurā viss ir zināms no vecēku un necvecāku stāstiem, jo nekam jau paši nēsam pieskārušuies, manā uztverē tas ir krātiņšs.
Jā, saņemam spērienus par pēcpusi, bet ja šos spērienus vairs neuztver kā spērienus bet kā Minhauzena lidojumus ar lodi ... ārpus istabas ir cita pasaule  

Gan jau atnāks citu vakaru..noteikti! Lai izdodas!!