man vislabākā banka ir burvīgi vīrieši, tālīt..tev tās attiecīgi būtu sievietes..:)

Alise,ko Tu raksti.....?
Ceļu var atrast tikai pats sev.....!!!

Tad laikam tāpēc veltīgi meklēt radniecīgu dvēseli pretējā dzimumā. Daudzi taču saka ,ka esot atraduši.

..Tāli ..Vēl varu piebilst, ka ir jāsaprot ,kura ir tā vērtības prioritāte..kuru vēlies otrā sastapt..!..ar gadiem esmu sapratusi, ka jāiepazīst otrs un pašam ir jāizsecina, kas ir tas ...ar ko es varēšu otrā sadzīvot, un kuras ir tās lietas, kuras es nevarēšu viņā pieņemt...un , ja saproti šo vērtības skalu, tad jau var veidot attiecības...tādas attiecības..par kurām te raksti!..ir jābūt šim apmaiņas momentam attiecībās...vienam otru papildinot!!!
Varbūt nepratu tā īsti saprotami izteikt savu domu...Bet galvenais, ka man pašai tā ir skaidra!

re kā kadam pulūriņam patīk   tāpēc jau blogu arī nosaucu - Gribi par Valdi, vai kā

Skaidra,iespējams agrā jaunībā mūsu uztvere vēl darbojas intuitīvi augstākā līmenī,tādēļ arī bieži izvēlamies piemērotus partnerus.Bet ja gribam apzināt,ko tieši konkrēti vēlamies mīlestībā,tie vienmēr būs apsvērumi.

apsvērumi vispār ir obligāti..jo mīlestība zaru būdā nosals tāpat kā bites, ja nebūs kārtīgi ieziemotas..

Fejuce ,Tavs komentārs tā vien rosina apjautāties,kurā bankā un uz kādiem procentiem esi savu mīlestību noguldījusi? Varbūt arī man paliek pāri,varētu arī ieguldīt,citādi zūd vērtība.

Apsvērumi jau ir blakusprodukts !

Bet vai tad apsvērumi ir kas slikts? Domāt arī vajag!

Ja dzimst vislabākas domas un idejas,tad tā vairs nav nekāda dīkdienība

Patiesākās jūtas ( arī mīlestība !)  cilvēkam ir jaunībā , vēlāk jau tās apaug ar apsvērumiem .....    .......

Tikai tad,ja mīlētāji/tēlaini izsakoties/spēj apaugļot ne tikai partnera ķermeni,bet arī dvēseli,tikai tad tie ir harmonijā viens ar otru un sevi...

man ir cita galējība, jo nav iekšējas vajadzības kaut ko sevī piepildīt, aizpildīt, nav arī fanātiskas vēlmes, lai mani saprot, izprot un pieņem..mīlestības manī papilnam, bet tērēju taupīgi..kamēr sastapšu tikpat mīlas pilnu, garīgi spēcīgu vīrieti..:)

Izklausās sakarīgi. Vienīgi brīžiem nav pārliecības, ka tai mūža otrā pusē tiešām atnāk tā saprašana, ko īsti vēlas atrast un ko var sniegt pretim.
Šķiet, ka tālāk par taureņiem un nopūtām (kas paši par sevi nav nekas slikts) dažs tā arī netiek. Bet tie savukārt neturpinās mūžīgi.

es valdiņa gadus nedrīkstu aizmirst..jājūt zināms respekts pret vecumu, kam līdzi nākusi interesanta dzīves pieredze, lai kādas muļķības pļāpājam..:)

Nu- tad jau jauki- nemaisos Tavā un V.V. teiktajā

Visgaršīgāk sanāk tad,kad mājās neka prātīga nav. Tad ēdienam klāt ir tava fantāzija.

ingrīdiņ, es ar valdiņu runāju..viņš nekādas pretenzijas neizvirzīja manis teiktajam..