..arī s esmu to novērojusi, kaut vai savā darba vietā...kurn aiz muguras, skaļi nesaka. Bet, kad uzdrošinos to pasacīt skaļi, neviens neatbalsta, tikai pēc tam man pasaka..ka es malace!

Kam pārāk liela domāšana Padomju laikā nonāca trakā mājā ,lai tur tad domā.Mūsu laikos vai nu tiek cietumā par narkotiku izplatīšanu ,vai vienkārši pazūd bez vēsts.
Bet piketi un tukša muldēšana nevienam makā nelien-tāpēc lai spēlējās bērniņi ar to demokrātīju.

Par to jau runa, Ivar, tieši par to! Tamdēļ solījos godīgi un rāmi stutēties tik rīt uz darbu!  

Nevaru paņemt ,pie mums divas sievas ar likumu aizliegts.

Arī instruments var savam saimniekam pirkstus nopļaut. Ja tam instrumentam drusku sava domāšana uzrodas.

Nu gan! Gotiņu, cūciņu... Kur lai lieku? Istabā? Tad vēl pateiksi, ka siens arī jāpļauj... Pag, ka nesanāk šmuce, netikšu ar visu galā, tad vēl būs jāprecas (atkal!), a Tu jau mani nejemsi, tev jau viss ira.
baigi sarežģīti.
Pārliecināji - iešu uz darbu un beigšu kurnēt!  

Es negribu būt instruments lielo manipulātoru rokās ,no mums vienalg nekas nav atkarīgs.
Naivi ir tie kas domā savādāk.

Tak vajadzēja iestādīt vairāk ,turēt gotiņu ,cūciņu ,vistiņu un galvenais audzēt apīnīti.Un tad lai viņi visi iet ratā ar savām krīzēm .

Te nekas nav ko nožēlot.......jānožēlo ir tas ko neizdarīji nvis tas ko izdar;iji

Es kādreiz biju atmodā ,par ko šodien nožēloju.

Es jau arī laukos. Bet nekā vairāk par pārdesmit tupeņlakstiem un dažiem burkāniem tomēr nava. Uz darbu jāiet būs!  

Lai gan, kad tā padomāju, man labāk padodas iestāties par citiem nekā par sevi. Kompleksi...

Bet es vairs neeju uz darbu jau 20 gadus ,es dzīvoju laukos un vis savs-pat šnabis kā jau teicu.

Galā tikšu! SirdE sāp.

reizēm - jā! Bet te jau vairs nav runa par "reizēm". Te ir runa par sistēmu! Vismaz SĀKT apzināties sava kūtruma un vienaldzības sekas...

Vai tiešām par smagu.

Lai vispār vairs nekad, nekad neietu uz darbu?
Nepietiks gan!  

labak tiesam rezem neko neredzet ,nedzirdet utt....pasam labak un citam labak

Vai pietiks