Lasu ierakstu un domāju,cik līdzīgs stāsts...nodevība,kad tu uzticies tik ļoti,kā pats sev,tā nāk kā zibens spēriens un izdedzina visu līdz serdei...Varbūt tas būtu savādāk,ja tam būtu sagatavots,jo tās uzticēšanās būtu kaut kripatiņu mazāk....bet tas neizslēdz arī savu vainu,ja savā laimes un dvēseles komforta apmātībā nepamana,ka otrs nemaz tik laimīgs nav,ja meklē kaut kur,kaut ko...varbūt savs Ego tomēr bija svarīgāks par mēģinājumu izprast un piedot...Jo tālāk ej,jo skaidrāk apzinies,ka nekas tomēr nenotiek tāpat vien,aiz neko darīt,visam ir savs cēlonis ...un piedošana notiek pati no sevis,arī pateicība,ka Dievs to otru ir sūtījis tavā ceļā....Tu klusi domās pateicies par kopā pavadītajiem gadiem un dodies tālāk....
Tieši šajā sakarā tapa šis mans dzejolis...
Šodien domās
es ciemos pie tevis gāju,
lai brūnu sātīgu maizes klaipu
tev svētībai cepot,
klusu ,paldies,
kā zeltaini pilošu sviestu tam virsū klātu,
par saulainām dienām,
kas liepziedu medū lija,
par tvanīgām naktīm
klusā naktsputnu spārnu dziesmā
un pīpeņu ziedos
draiski paslēptām skūpstu liesmām,
par dzeltenos siera rituļos sietiem
laimīgiem smiekliem
un baltas pasaules
slēpju sliedēs atstātiem rūpju siekiem,
par ticību tavu
manu šaubu takās vieglos soļos klātu
un plaukstu maigumā
gurušu kaisles sātu

un,lūdzu,piedod,
nebija vainas ne tevī ,ne manī
un bija vaina,gan tevī,gan manī-
svešiem vējiem,kad atvērām logus,
svešos vējos,kad zaudējām otru,
greizos spoguļos meklējām sevi

nu atmiņu durvis
uz zudušo pasauli slēdzu,
tevi atstājot tajā,
pati projām eju...

Tad Tevī ir kaut kas no geja! Tiem arī analais patīk!    

Domu spēks ir ļoti liels , un izsauc attiecīgus darbus ...

Mēs esam kā mazs smilšu graudiņš Visumā , bet - esam vienotā apritē ...

Cits nodzīvo mūžu , tā arī neuzzinot , kas ir laime , bet  -jūtoties apmierināts ,un  to arī uzskatot par laimi , bet cits - uzliesmo , un tad dziest ... 13 gadi laimes - tas ir ļoti daudz ...

Spēj, kādas domas tādi darbi. Tāpēc arī esam tur, kur esam.

Tauriņa spārna vēziens Meksikā,savā īpašā veidā skar arī mūs,jo atrodamies vienotā enerģijas laukā,tāpat,kā man kaimiņa smaids ir arī mans smaids,vai otrādi...:)

Platleņķa skatījums ir novedis mūs pie tā,ka kļūst arvien šaurāk un drīz būs pavisam"tuga".Globalizācija nav cilvēces sasniegums,bet gan centralizēta visas pasaules paverdzināšanas beigu posms.

Tas nav cietums, tā ir savu domu brīvība......
         ......cilvēce un daba......savā ziņā ir ļoti atšķirīgas.

Šaurleņķa skatījums uz globāliem jautājumiem ir mūsdienu sabiedrības sērga. Diemžēl.

Santina,varbūt ar to arī vajadzēja sākt.Einšteins nevar būt atradies,viņš Ilgi ,Ilgi kā miris.

paklausīsimies labu mūziku labāk

Viss notika pa īstam ..., tas nav jāzina , to sajūt - izjūt , izgaršo ...

Santina,mīlestību nezin,to jūt izjūt !!!!

a kā Tu zini ka tā bija mīlestība

Einšteins atradies

Jā,tas ir grūts un sāpīgs mirklis.....
Kā Tu rakstīji,,zinātu kur pakluptu,spilvenu paliktu,,
Mācēja izlikties,vai labs aktieris....

Mīlestība nedalāma , Santiņ ...

Ja kaut kas ir ļoti mīļš, tad vakardiena,tas jau ir mūžiba.Tā gadās.