...šis dzejolis man ļoti atgādina kādu cilvēku!!!!

Hmmm ... piepildot sapņus - mēs viņus nogalinam   ! Viņi domāti tikai sapņošanai ..

Sapņi nepieviļ ..., mēs pieviļam tos - nespēdami piepildīt ...

nu tad pasakat citu variantu , viegli ir atbildet ar diviem vai vienu vardu , bet no ta neko nesapratis , un neiegus

Nuja - sapņi nepieviļ ..

...ticat vai nē,bet es visu šo mēnesi cenšos restaurēties tieši no šādas situācijas...biju laimīga ...biju gatava viņu lolot un lutināt...jutu,ka tas ir mans vīrietis,,,,,cilvēks ar kuru vēlētos novecot ,mīlēt,strādāt kopā ,ceļot,forši pavadīt laiku,dzīvot viņam!!!!!!
un....pēkšņi viņš pazuda,tā arī neiepazinis mani,laikam viņam tas nebija svarīgi...jo viņš bija cilvēks,kas ļoti augstu vērtēja savas pozitīvās puses-un viņam tādas bija!...bet reizēm sarunas laikā es piefiksēju,ka mans teiktais viņam liekas mazsvarīgs...nu tieši kā Anna to apraksta savā stāstā....visvairāk sāp tas,ka paliku neatklāta,nenovērtēta un neiepazīta....

ka tad?

Jā , Kuku ..., jo skaists uz mūžu  paliek tas , kas sapņots , bet - neatrasts ...

Bet es par sabiedribas degregatiem nerunaju , par viniem var runat kada cita bloga ,un citu reizi , bet fascineties var par to ka mes neredzam apkart kas notiek ar lidz cilvekiem , kuri ir stradajusi un darijusi lai dzive viss butu labi un peksni viniem tas ir atnemts ar vienas rokas majienu , un mes vinus pamanam tikai tad kad vinus parada par TV , un tad visi sak palidzet un darit jo redz gruto stastu un apstaklus , bet pirms tam vini bija nepamaniti un centas tik ar savam problemam ka mak

Nu tad lai paliek noslēpums ..