Dzēsts profils
16. jūn 2011. 13:57Ilžuk mēs aprecējāmies par spīti visiem ......
Alise .. 16. jūn 2011. 13:43.bet galvenais, ka spēj arī sāpēs pacelties spārnos ..un ielidot debesīs!!!
Mārtiņš M. 16. jūn 2011. 13:39laikam domāts ir money... a kas ir vebināri, kas tas par dzīvnieku?
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 13:24..pameklē,gan jau kaut kur līdzās ir tā siena
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 13:23..jā,par to cunami smējos ilgi un dikti
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 13:14Vai tad agrāk par kaimiņu nezināji? Uzticība tiešām ir aizkustinoša
Labs teiciens: Nav svarīgi ar ko es guļu,bet gan ar ko DZĪVOJU!!! Tā saka mans vīrs
Aivars K. 16. jūn 2011. 12:53un kas var apgalvot, ka tā uzticība bijusi tik liela?.. varbūt tāpat savu *prieciņu* guvis savu reizi, vienkārši to neafišē..
Dārzniece K. 16. jūn 2011. 12:22 DABA PRASA SAVU...... It kā patiesi un pareizi, bet zem šī lozunga dažas arī nodzīvo visu mūžu, savas MIESAS PRASĪBAS turēdams augstā godā, nemitīgi tās apmierinādams un papildinādams...........Ko padarīsi, ja DABA tā lemj.........
Protams, ka lielākais piepildījums gan garam, gan miesai nāk no tā viena - ĻOTI mīlētā cilvēka. Bet, ja sekojam otram neapgāžamajam "bauslim" un baudu gūstam TIKAI garīgā plāksnē, tad jau laikam nedrīkst tomēr tik stipri pret savu miesu grēkot........ Tad jau laikam tomēr jāizšķiras par soli, kas noved to cilvēku uz BLAKUS TACIŅAS.......Labi, ja mīļotajā cilvēkā ir PILNĪGI viss, ko no viņa vēlētos......
Dzēsts profils
16. jūn 2011. 12:21Tā nu ir noticis, ka sieviete var pati sevi( un bērnus arī) apgādāt, var sevi apzināt ne tikai kā piedevu vīrietim , tad arī pašapziņa un pašcieņa aug griezdamās.
Aivars K. 16. jūn 2011. 11:58tas jau būtu tas ideālākais variants - rast ***ne tikai*** garīgu piepildījumu kopā ar to vienīgo - karsti mīļoto cilvēku.. bet vai tad miesa arī dzīvo saskaņā ar prātu un sirdi?.. cik zinu, tad tā diktē savus *noteikumus*.. un kā rīkoties, ja lielā mīlestība uz laiku vai pavisam zaudēta?.. stāties klosterī un mērdēt miesu badā?.. nevajag visu tik ļoti idealizēt, bet vadīties no reālas situācijas.. nu nebūs tas tik pārlieku liels grēks, ja gūsim baudu ar vienkārši simpātisku cilvēku, ar kuru bijis tas mirklīgais *klķšķis*..
Ārija x. 16. jūn 2011. 11:56Ideālā variantā tā vajadzētu būt. Bet Tev taisnība - tik ideāli dzīvē notiek ne tuvu ne vienmēr! Tātad katram jāatrod savs kompromisa variants vai gluži vienkārši jāpaliek gribot.
Tie, kas ir precējušies, kaut kādu savu kompromisu jau ir atraduši, kuri vēl (vairs) nav - nu, katram savs.


