Aivars K. 8. jūn 2011. 14:55ppp..ppp...aleksandram gandrīz varētu piekrist.. tikai nedaudz ppalabošu - ***gaili***.. ko nu tos gailīšus daudz apdziedāt..ppp
Aivars K. 8. jūn 2011. 14:54zālamans bija gudrs vecis.. mīlēja savu skaisto sulamīti vairāk par visu pasaulē..p prata novērtēt viņa sjaunību..
Aivars K. 8. jūn 2011. 14:53šokolādi ēdu ļoti bieži, bet nevienu lieku kulogramu klāt neesmu dabūjis..p
Aleksandrs V. 8. jūn 2011. 14:47..par gailīti,lai pareizi ietecētu....
Alise .. 8. jūn 2011. 14:44..Visu cieņu Zālamanam!
Dzēsts profils
8. jūn 2011. 14:37Nu, ko lai saka... Patiesība ir viena, tikai sava. Un to, kas katram ir pūrā,
sargā kā uguni. Ko te runāt par rupjumu no vienkārša cilvēka, ja viens otrs
ar trijām augstākām izglītībām nav spējīgs aptvert vienkāršas lietas. Laikam
tomēr tie iekšējie dēmoni ir spēcīgāki par veselo saprātu. Ir jāmācās būt
gudriem, nevis darīt citiem pāri. Tas tomēr ir vieglāk, nekā būt sasprindzinātam.
Inese Š. 8. jūn 2011. 14:27Atceros, kā to dziedāja Olafs Šlesers... Nez, kur viņš pazudis?
Raivo K. 8. jūn 2011. 14:24
Līdz rudenim vēl tālu ...
Dzēsts profils
8. jūn 2011. 14:16Cik skaistas margrietiņas!
Aivars K. 8. jūn 2011. 14:11sapratu, jau sapratu.. nu tā - amiziera pēc pajautāju..p gribējās jau drusku uzslavētam būt..
ppp
Dzēsts profils
8. jūn 2011. 14:09Nu nav jau, Aivar, nav.. Tā ir alegorija..Izteikšos saprotamāk..te izvērsās diskusija un atnāci un jautri uzdziedāji...
Dzēsts profils
8. jūn 2011. 14:08Pazīstama dziesma ar dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem.
