Met monētu!

nafig tādu izvēli

Nevienu.

forsini,kur tadi rodas ,dievs vien zin

Jā, tas nu ir mūžīgs jautājums- a kas būs un kā būs pēc tam? Un - vai vispār būs? Ja būs- tad kādi tur būs spēles noteikumi.... Un vēl, un vēl, un vēl... Ko lai dara- tāda ir cilvēka daba- nezināmais un nenoskaidrojamais rada spekulācijas un izdomājumus- visvisādus. Neesmu ticīgs cilvēks, tādēļ par dieva būšanu labāk neizteikšos, jo katram ir tiesības uz savu viedokli šai sakarībā. Manuprāt, dzīve drīzāk ir process, nevis ceļš, ienakam šai pasaulē, jo daba ir devusi tādu iespēju- ir satikušies mūsu mammas ar tētiem... Un dzīves pamat uzdevums- dzīvot, gūt pieredzi, izzināt un izbaudīt so visu štelli.

http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=Z7hpc_BB_t0#t=2s
Kads gabalins no manis pasa ....

...man tā gadās....un tas notiek tad, kad dvēsele nav pabarota...!..nav iekšējs piepildījums!...bet sakārtojas viss tad, kad pati esi uz pareizā viļņa un pievelc sev visu pozitīvo!

..sieviete savu sievišķību var saglabāt visos laikos...visās modēs...!..tas nu atkarīgs tikai no pašas

..mīļi gan..

http://www.youtube.com/watch?v=l0md-YScA_M&feature=player_detailpage#t=0s

mans teiktais nebūs kritika, bet mazs ieskats par dzīvi. Nevaru es apgalvot ka pēc nāves turpināsies mans ceļš, bet tie, kas pieturās pie šīs doamas, ir izvēlējušies ērtu pozīciju apziņai neremdināmai. Cilvēks baidās no bezjēdzības un spēji atrod dabā aprites līdzības un pielāgo to *apsalūtam*. Varbūt tā domāt tik tiešām ir ērtāk lai aizmukt no domas uz *nekurieni*?

Woou...augam acīm redzot. Vēl ir tādas sajūtas ka nepiepūloties viss notiek saskaņā ar tevi.  

Ja jau vedojas jautājums "varbūt" , tad vēl viss nebūs izmests ārā.
Jāieskatās vien būs savās actiņās.
Pa nopietnam...var atbrīvoties no kaut kā, to pieņemot...bet tas nav domāts fiziskā plaknē  

Sievietē vai sievietes tēlā?  

tajā bildē, pa labi, nu tā pēc baigās kuces izskatās   riebīgs radījums

Hmmm...un ja ceļā starp Nekurienēm mēs pameiģinātu Ceļu neņemt vērā, iespējams ka ieraudzītu jau Nekurieni...

Pārlieku cilāt nevar,pagājušā gadā man ap māju tādi skaigāja,vienu biju paņēmis rokās,otrā vakarā visa saimestība draudzīgi staigāja kopā.

Mamma pēc tam ņems viņus pretī, ar cilēku smaku!