šorīt ejam pretī ziemai ,zeme balta apsnigusi, uz vakara pusi gan jau atkal pretī pavasarim, visiem pavasarīgu dienu :)

..jauks pavasaris!..

Labrīt,eh mani sapņu zirgi,tik skaisti bija,nekā,nācās celties.

Šinī gadījumā Tev gribu izteikt komplimentu, skaistums un gudrība sievieti padara neatvairāmu. Cerēšu nereizi vien no Tevis to sagaidīt....

..dzíve mús metá uz  augssu un uz leju...

já,jámák dot ne tikai njemt..

..man patikás!..

Lakstigala ir tas labakais ar ko saistas pavasara naktis un kas to reizi dzirdejis velas katru gadu so brinumu. Paldies par lakstigalu un atminam

Dikti tumsi tev ta pasaule krasojas ,laikam kada smagi dveseli sapinajusi.
Bet pasaule pats galvenais esi tu pats un mili dzivi un sevi un atceries neviena-neviena nav tavu asaru un nozelas verta. Dzivo sev un baidi dzivi ar prieku bez pliekanas gausanas.

Katros laikos ir bijusi pavelnieki un izpilditaji,ir aitas un ir cirpeji,ir paveletaji un izpilditaji-ta tas ir nemainigi un muzigi. Ja un savadi vienmer ir bijusi saujina kam neka netrukst un smaucot tautu dzivo grezni un ir kas nespej savilkt galus-ir lietas kas gadsimtos nemainas. Tad pacentisimies but to izredzeto pulka.

Jauka pasaka !

Augšā visi rāpties naski - lejā nāk , kad nogrūž... , savādāk ni un ni ...

Ak jēziņ ! Es tak nevienos rāmjos te neiederos ...

Un tomēr viņa IR SKAISTA !   

Japanu tauta tiesam daudz pardzivojusi. Dzerves man atgadina Hirosimas tragediju kad berniba skatijos filmu par meiteni kurai nav lemts dzivot un daudzi laida gaisa pastaisitas dzerves ,ka simbolu dzivibai.. Tagad atkal viniem ir radiacijas draudi un tikai jabrinas par japanu izturibu un uzticibu savai zemei. Japani nemekle vieglakos celus un neemigre. Ciena noliecu galvu so cilveku garaspeka prieksa.

No comment    

Nē, tikai nogurums pēc darba vēlā naktī...dažreiz esmu gudra, tas tak manam godam kantes nerīvē, vai ne...!?  

Burvīgas haikas , un blogs , kas liek aizdomāties par dzīves vērtībām ..., paldies !

Līdzjūtība,protams,visai japāņu tautai,bet,ja kaut kas tāds būtu noticis citur,zaudējumi būtu vēl lielāki un atgūšanas iespējas daudz ilgākas un mazākas.Jā  sakuri,jā haikas,jā bojāgājušie,bet vai mēs novērtējam to cilvēku varonību,kas neprotestējot un nedomājot par sekām piedalījās avarijas likvidēšanā-starojuma sekas lidz mūža beigām

Paskatieties paši!
Izrādās cik patiesībā mūsos ir daudz cilvēcības!