Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:18

Domāju, kad tā sieviete sen jau nav  bijusi zoodārzā   
Un nu beidzot   vienu mērkaķi ieraudzījusi

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:17

Dievs nekad neuzliek pārbaudījumus, kas cilvēkam nav pa spēkam.

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:13

...nu labāk nav iespējams pateikt...

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:11

tiešām un tik vien

ierakstam «Vienotība»
Ilze B. 1. mai 2011. 13:06

Vakar dzirdēju, bet naudiņas kabatā nebij! Cerēju,ka paspēšu ielikt.........bet
Toties visādas citādas lietiņas bija kabatās un paēdusi ar biju!

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:04

tās zaļumballes tiešām bija kkas galvu reibinošs, tik īsts un dzīvespriecīgs, tāpat kā visa mūsu zaļzaļā jaunība    cik labi, ka to visu izjutām, šodienas klubiņu/tusiņu bumbum jaunībai laikam  to pat  nesprast...
***
cik karaliska puķe paldies, par šo krāšņņumu Laimu, un pati jau arī kā saulīte!

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:03

tas, ja spēji stresa situācijā saglabāt mieru un pārvaldi izmantojamos vārdus sarunā ...

ierakstam «Vienotība»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:02

Noteikti kaislīgiem oliņas iekutās   ,bet ja nopietni ...

Dzēsts profils 1. mai 2011. 13:00

Mandarīni rada atkarību. Ja apēd garšīgu, gribas vēl vienu, ja negaršīgu, gribas atrast garšīgu.

ierakstam «Gurķis...cilvēks...»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:57

Skaisti *rižinkaja*  
Bet kas vēl vairāk bez vardiem apliecināt par cilvēka nopietniem nolūkiem bildinot viens otru, kā vien laiks un gadi pierāda tavu patieso nolūku īstenību.
Nevis metešanas un šaustīšanās pie mazākās sadzīviskām jeb domstarpību problēmām. Tā ir *ticība otrajam* ar to tu parādi savu *cieņu*...

Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:49

Ļoti precīza dziesmas teksta izvēla vakardienas Amigosa tējmai mana blogā, paldies.

Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:47

...ir forši, ka cilvēki var būt bagāti viens ar otru mūža garumā, tad arī viss Tevis stāstītais ir vietā, ja prot būt viens otram par dienišķo rupjmaizi, par dzīvē svarīgākajām garšvielām, un baudāmāko desertu , tad šī kāzu torte, sveču sirsniņas un citas ambrāžas lai nāk kā godalga
Es atdošu tev visu, kas man ir,
Es atdošu pat to, kas nav man bijis–
Gan tālumu, ko divas zvaigznes šķir,
Gan tuvumu, kas sāp, vēl nesadzijis.
To rudens lietu, kas vēl tikai līs,
Kas veldzi dos, bet sāpes nepiepildīs,
To negaisu, kas mieru projām dzīs,
Tās rītausmas, kas arī naktīs sildīs.
Tos vakarus, kas gadiem pāri kvēl,
Kad nogurst prāts, jau smagu domu dragāts,
Es atdošu –
Man it nekā nav žēl.
Tu zini pati-
Šodien esmu bagāts.

Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:46

kanibālisms

ierakstam «Gurķis...cilvēks...»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:42

Sveika Inga! Ūdens ir dzīvības pamatsastāvā kā arī informācijas nesējs...;)

ierakstam «Gurķis...cilvēks...»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:41

Santin........jaa un vēl arī salāts.

ierakstam «Gurķis...cilvēks...»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:40

Gurķis gurķojas!

ierakstam «Gurķis...cilvēks...»
Ruta R. 1. mai 2011. 12:40

Par vispārēju augšupeju grūti runāt, bet par atsevišķu nozaru gan.Pēc maniem novērojumiem tajos uzņēmumos, kas nodarbojās ar kokmateriāliem, pieaugums bija acīm redzams.

Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:39

Tas tā, vakar Jančiks ņēmās ap maniem blogiem un dzēsa ārā. Padomāku ka kādam ir vēl ko  piebilst?

ierakstam «Cits***»
Dzēsts profils 1. mai 2011. 12:35

nezinu,varbūt pateiksi

Autorizācija