Tas atkarīgs no tā, kā paskatās uz šo apgalvojumu. Visi īpatņi ar vienādām pazīmēm, ir līdzīgi viens otram, bet savā ziņā, katrs no mums ir atšķirīgs.

Nezinu par vispārīgām lietām, bet esu ko tādu piedzīvojis. Un tas satuvina, pat ļoti, jo domājam vienādi un brīžiem gribam teikt vienu un to pašu...

Karina Rino,pa lielam jau visi esam līdzīgi. :))

Zita Rozīte, nu ja nu tieši otrādi, ja viss liekas tik sasodīti pazīstams?

Labi, Dzintars Mednis, pacentīšos.

Frēzija protams ka var

Mārtiņ, lasi starp rindām.  Tur redzams ka nav nepārvarāmu grūtību, vajag tikai gribēt..., bet katrs jau varbūt saprot no sava redzes viedokļa.

Karina Rino, mēs šo svešinieku   idealizējam ,  redzam viņu tādās gaismās kā vēlamies. Tās ir zemapziņas rotaļas ,  svešiniekā  liekas   kaut kas pazīstams - apģērbs , acis , mati, smaids , runas manieres, žesti utt .   .

Izlasi K. Vonneguta "Kaķa šūpulis". Par karasiem.
Tie svešie - tuvie ļaudis, ļoti iespējams, ir no Tava karasa.

Tāpēc turi acis in ausis plati vaļā.

Tīra patiesība bez glaimiem.

To pasu ko sevii

frēzija lulu, man arī liekas, ka tajā brīdī cilvēki ir noskaņoti uz viena viļņa, un skatās vienā virzienā. Un varbūt citā situācijā, vietā un laikā šāda sajūta neatnāktu.

Alise ..., Ņūtona grāmatā rakstītajam var ticēt, bet var to apšāubīt. Es saprotu, ka Tu tam tici. Es to neapšāubu un necenšos Tevi pārliecināt par pretējo, bet atbildi man uz vienu jautājumu. Kādēļ cilveki bez iegrimšanas dziļā hiptotiska stāvoklī nespēj atcerēties to, ko atceras šajā stāvoklī?

Skaisti!
Bet dzirdēja jau daudzi.....tikai nezinām.....kam pajautāt  

tiri neko ,bet tiem laikam ilgas pec iekseja sieviesu es

jaunībā pamēģināju un...sapratu,ka tas nav priekš mani...neciešu sievietes,ka pīpē...

Tas ir kaut kas kopā saistošs.....varbūt skatiens viena virzienā.....

Tallis, vai paskaidrosi, kādēļ dabai ir nepieciesami gada laiki?  Un kā Tu to sasaistīsi ar nepārtrauktu rūpnieciku ražošanas procesu, kur konveijera lente netiek apstādinata ne mirkli, lai sasniegtu maksimalu ražošanas efektivitāti?