Nu vispirms ir sev jaanofurmulee jeedziens-dzimtenes patriots...Ko tas izsaka?Nedomaaju ka taapeec ka dziivoju citaa zemee,buutu jaashauj mani nost...Manaa sirdii vienmeer buus mana dzimtene un teeva maajas un ja mani aizdzen trimdaa dziives apstaaklji,tad ko man bija dariit,kaa vajadzeeja pieraadiit savu patriotismu,lai  mainiitu esosho dziivi?

Atradu vēl kaut ko jauku

Gribas viegli,
Cik vien viegli,
Tā, lai smiekli,
Maziņi smiekli,
Tā, lai vēsmiņas,
Viegliņas dvašas-
Atnāk pašas un aiziet pašas.
Gribas pieskarties viegli un maigi-
Nesaki man, ka grūti laiki,
Pieskaries lēnītēm,
Klusi klusītiņām-
Pasaule apstāsies brīdi pa brītiņam.
Pasaulei patīk, ka viegli iet-
Pieliec, pieliec man roku mazliet.

I. Ziedonis.

http://www.youtube.com/watch?v=zBGFobam148&feature=related

Es arī gribu mīlēt, un tā pat kā Tu domāju, ka savas škidrās pērles arī visadām cūkām nebarstīšu...pataupīšu tās priekš sava drauga Alī. Viņš solijās braukt pie manis ciemos un aprecēt, kad biju dāvājis vinam sava dupša nevainību...

Vēlreiz atkārtošos, mana iesauka ir AliBabba, kas nozīmē Alī vecene. Jūs prasīsietm, kas ir Alī. Alī ir tumšādainais džeks, kas video spēlē bungas un dzied, ar kuru man bija neaprakstāmākais seks manā mūžā. Viņš paņēma mani tik spēcīgi, ka pat neapjēdzu, kad noriju viņa vīrieša vitamīnus...

Lasot šo visu man likās ka Mārtiņu ir sapinājuši un nu sāpes uz kādu jaizliek.

var nepieskarties
kad drīkst
tavam vaigam
kas tvīkst
var pieskarties
skumjas kad nomāc
tavai dvēselei –
tālumā-domās

Piekrītu Tev...kas var būt jaukāks, kad Varis ar savu rādītājpirkstu pieskaras manam kaislē pietvīkušajam tūplim, maigi masē to pirms iebāžt tajā savu spalvaino mežoni...Tev taisnība...

atkārtošos....

Uzkraajusies seksuaalaa spriedze dioptrijas izbiidiijusi uz aaaru. Es vinjam teicu, njem laapstu rokaa un uzroc mazdaarzinju, bet shis tik seezj pie taa datoraa penees un kukuruzu lopsii, taa jau nav ilgi liidz pilniigam praata izsiikumam...

Iespējams,ka tev vienkārši dubultojas.

Martin, attopies...kam tev taa popularitaate...taa jau tevi visi kaiminji paziist, kad nokjeera tevi pie Veras tantes loga raustot savu pinciiti ar baklazjaanu dirsaa.

Aina, Tu taada praatiiga jauna meitene, vai Tu nevareetu pieskatiit to manu patuimo deelu Maartinu, galiigi no rokaam atsities, staadaat negri, bet cauraam dienaam seezj te pie datora, pat apenes nav nedeelju nomainiijis, istabaa gruzji liidz potiiteem. pat urineet neiet uz sorkjiiru, miez tur pat uz vietas stikla burcinjaas kuras sakrauj zem guultas kad izrij mani konserveetaas sarkanaas shabelja pupinjas...

Visām lietām pienāk gals,
Velti taisīt lielus plānus,
Velti strādāt, nolīst lānus ,
Drīzi atskan nāves balss.

Tas pats Veidenbaums

Domāju es domas dziļas,
Kādēļ laime mani nīd;
Viss, ko daru, viss man viļas,
Visās vietās kāja slīd.


Citam nav nekāda darba,
Nauda kā no gaisa birst;
Man ir dzīve sūra, skarba,
Jābadojas, kamēr mirst.


Nav pie dvēseles ne graša,
Prasi kādam, - kas tev dos?
Labāk vienreiz nāve aša
Nekā dzīve nabagos.


Ezers lejā spīd ne tāļi,
Iekšā tur - būs raizēm gals!
Nu ardievu, bēdu brāļi,
Neskanēs vairs mana balss.


Ceļš vēl garām ved gar krogu,
Iekšā danco, dzied un smej,
Un caur apgaismotu logu
Redzu, alu glāzēs lej.


Vai tad es jau gluži bešā?
Roka ātri svārkos ķer -
Desmit kapeikas vēl ķešā,
Tās priekš nāves jānodzer.


Steidzos iekšā, vienu glāzi
Iesviežu, vēl vienu, vēl...
Un ar katru alus lāsi
Paliek dzīvības man žēl.


Atliks miršanu uz rītu,
Šodien vēlu staigāt turp.
Krodzniek, dosi vēl uz krītu?
- Došu. - Duci alus šurp!


Otrreiz bija tāda liga:
Skaistule man solījās,
Mūžam būšot uzticīga -
Dumjš, kas sievām paļaujas!


Drīz iz pilsētas švīts nāca
Glumi apģērbts, uzķemmēts,
Lakstoties ap viņu sāca,
Dāvā rotas - viss tam lēts.


Domāju, tā neatļausies,
Sirdi viņam neatdos,
Bet it nejauši reiz - klausies -
Baznīcā jau uzsauc tos.


Asinis man dusmās vārās,
Un, kaut sirdi sāpes griež,
Bet pēc atriebības kāras
Dūre naža spalu spiež.


Viņiem jāmirst! - Steigšus gāju,
Te man uzsauc draugs: kur nu?
Iesviedīsim ceļa kāju!
Nāc man līdz uz kabaku.


Sviedām, sviedām... rīts jau ausa -
Aizmirsts viss, kas rūpes dar,
Kājas galvu knapi klausa,
Zudušas bij dusmas ar.


Tādēļ tagad katru reizi
Iedzeru, kad slikts ir prāts,
Un, ja kājas iet ar' greizi,
Tas jau nava grēks nekāds.

Jā ... re ... ku ... tu ...    

Bet tas netraucēja Einšteinam atstāt pirmdzimto, pat nepaskatoties uz viņu..un viņa sievai arī nebija viegli...Un, Alise, zinu, ka pieskārienu bieži var pārprast, nesaprast,..bet vispār jā, apskāviens ir dziedējošs. Ne velti lielos priekos un lielās bēdās cilvēki apkampjas

...Lieldienas nosvinētas...citam preicīgas, citam skumīgas...citam vispār nekādas..!..Tagad jāsāk domāt par darba nedēļu, cik tad ilgi var svinēt...un ēst!

romualda, tev pašam ar sevi neapnīk runāt?