Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:53Mīlestību nevar izprast un aptaustīt, to nevar paņemt, to var tikai just.
no i-neta paņemts
Aleksandrs V. 12. apr 2011. 09:50Sonja,vai Tu domā,ka tā Zita ir sieviete....,man liekas,ka kāds antiņš šeit iegrimmējās sieviešu lomā....Diez vai kāda sieviete atļautos izteikties tā... (esmu pati skaistākā- jūs pārējās...............) Noteikti kāds sūdu brālis sēž šeit ..............
Aleksandrs V. 12. apr 2011. 09:35..klusēšanai ir divejādas nozīmes...,viena pozitīva,otra negatīva...
Ilze B. 12. apr 2011. 09:32Oiii..............zobārstus es gan ne visai!
Ar līkumu!
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:30Tādēļ, ka viņa nav latviete! Ievēro konsekvences ko pats uzspied citiem. Vai Tu šeit šiverē pēc dubiltiem standartiem, tā pat kā esi pieradis dzīvot Padomju laikos?
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:25Mana versija būtu tāda, ka- ja zini , ka neesi tāds ( vai sastrādājis to, ko...) kā par tevi kāds izsakās- tad apvainojumi ir vienaldzīgi. ( Nu kaut vai mūsu " zvaigzne" Zita, kura izteicās - esmu skaista, bet jūs pārējie- niecības, neglīti, atpalikukuši , u.t.t.- vai tad viņas apgalvojumi, vai apvainojumi bija sāpīgi, vērā ņemami, jeb tomēr tikai smaida vērti?)Par gudrību un izglītību runājot- varbūt tās palīdzēs izanalizēt situāciju-- kā ir īstenībā, kā- no runātāja viedokļa.Treniņš būs vajadzīgs, lai uzklausītu arī nepatīkamas lietas, bet nemestos ar kulakiem otram virsū, bet atspēkotu vai neatspēkotu apvainojumus ar pašcieņu, argumentēti un mierīgi.
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:24Man ir pie vienas vietas apvainojumi,un es varu arī paklusēt,jo es zinu savu vērtību un par jumsiem labāk paklusēšu... Vo kā iztulkoju
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:23Jūtu līdzi,bēdīgi.
Ilze B. 12. apr 2011. 09:22Kosmonautikas dienā manai mammai dzimšanas diena...........būs jāiet nolikt
ziediņi.
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:22Esu bijis visai neapskaužamā situācijā savā dzīvē, un man nekad neienāca prātā kādam lūkties lai man palīdz, bet gan pats centies no visa izrāpties. Tas gan nenozīmē ka mani kāds nepastutēja pat tad kad nevienam neprasīju, bet tas bija no sirds un tā ka pats pat no sākuma nesapratu ka lietas dara tā lai es varētu izdzīvot...... Jā tās bija draugs ar lielo burtu.... un esu pateicigs uz mūžu, ka deva man iespēju. Šis draugs bija un ir sieviete un nekad mums nav bijušas romantiskas attiecības.... No tā laika esu sapratis ka palīdzēt cilvēkam neko negaidot pretī ir ļoti patīkami, bet protams ka ceri uz to ka vismaz Tevi par to nenoliks zemāk par zemi..... Pieņemt palīdzību arī ir jāprot nezaudējot pašcieņu un tā ir viena no dzīves gudrībām, ko nekur nemāca tāpat kā inteliģenci... tā vai nu ir vai nav.
sandija g. 12. apr 2011. 09:21ļoti bieži dzīves īstenība...skaudra...bet īstenība...tā varbūt pārbauda,mūsu īsto dabu...vai kodīsim pretī...vai,tomēr,paliksim cilvēki...
Ilze B. 12. apr 2011. 09:20Nē, Tomas...............ne velti vienmēr saka - kaila patiesība!
Nekādu drānu!
Lady Vera .............nebiju šādu versiju dzirdējusi!
slikts c. 12. apr 2011. 09:18Reiz man zalktis bija iekritis zemē ieraktā grodā un ārā saviem spēkiem netika.Kad piegāju , viņš vertikāli nostājās pie groda sienas,cik augstu vien spēja un skatījās uz mani,nepārprotami likdams manīt,ka vēlas palīdzību.Viņš bez kādām kustībām ļāvās lai es to ar kārti paņemu pa vidu un mierīgi izceļu.Kad notiku zemē viņš lēnām un mierīgi devās savās gaitās.Tādi lūk nesaprātīgi "brāļi"mums blakus.
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:17Jā,pazīstamas sajūtas...dziļi un patiesi..
edgars E. 12. apr 2011. 09:14būvēsim un lidosim visumā
