...tā ir , Aleksandr ..., un , satiekot otru radniecīgu dvēseli, rodas cerība  -

ka arī pirksti reiz -
kaut kad , varbūt ...  

Ar to steigšanos,precīzi  Tu,Ilga,saki...

Es varbūt drusku piebildīšu ka reizēm cilveks var būt lepns un tas pat ir labi. Domāju ka mūsu izcilie sportisti var būt patiesi lepni ar saviem sasniegumiem, tāpat mākslnieki, domāju ka arī mirstīgie ar sasniegumiem krjerā un reizēm arī dzīvē... un tas nav slikti, tikai ja ar to neuzbāžas un tas ir tīri un nevaiīgi.... Tās manas domas.

.....pienākuma sienas pastāvējušas un pastāvēs gadu simteņiem,bet dvēseļu nerimstošās alkas sniedzas un sniegsies pāri visām sienām.....

Ilze , pašlepnums nebūt neizrādās , to apkārtējie vnk sajūt un novērtē tādu cilvēku ...

Ilze

Uzskatu,ka jebkādā veidā izrādīts lepnums ir tikai un vienīgi stulbums, jo lepns
cilvēks(par savien sasniegumiem,darbiem) nekad to neizrādīs.........to rāda viņa
izdarītais bez vārdiem!

... ..., savā pirmajā komentā jau izteicu savu viedokli par dažādiem plauktiņiem ...

Jā , Dilaila , izskatās , ka Inga ir lepnības portretu ieskicējusi ...

Ilga,labāk iemācīties patiesu pazemību un mīlestību nekā nodarboties ar pašlepnumu-viens mirklis ,un ar to var nonākt dziļā dubļu grāvī.Ja tu patiesi cieni sevi un citus,tad lepnumam tajā nav vietas.

"Dzīve...kura ir galīgā pakaļā...."
Vai tad .......VISIEM?

Andi , ar to steigšanos reizēm tā sanāk  -

mēs tā steidzāmies dzīvot !
kā pirmais sniegs ,
kas zemi steidz skūpstīt ,
nedomājot  -
par dubļiem ka kļūs ...

Labrīt!

Aleksandram -

pārāk augstas
mūsu pienākumu sienas -
nepārkāpt tām ...
un pie kājām vēl -
atbildības akmeņi sieti ...

Man labāk patīk divvientulība.

Labrīt,jauku tev dienu.

Bet cik es sapratu Ilga tad šeit runa neiet par pašlepnumu un pašcieņu..............!

Labrīt,steidzamies šodienu dzīvot.

...ja jau dvēseles sauc un ilgojas,kādēļ tad pirksti nevar vīties,un dvēseles smeldzi-sildīt...?