Paldies, Vientuļais Vilk,Tev izdevās uzburt sapni kopā ar Ingas dzeju.

Man reizēm izdodas...tiešām. Es ticu Dievam un, kā Tu saki, redzu (cenšos to darīt) mīlestību - Dieva izpausmi - ikvienā formā. Es ik pa laikam šīs sajūtas sevī reanimēju un tad, pat aukstā, tumšā rudenī, varu sajust pavasari sevī.

nu ja reiz gavēnis, lai būtu Tev viena slaida, bet šokolādes glazūrā

Mazā Kaija ,nu kas tad tik augstu var pretendēt.

Kā gribas pastaigāt gar jūras malu.Tad ir sajūta,ka attīri dvēseli.

Ir jau teiciens,ka lielība naudu nemaksājot,......,bet ja  jau gribās būt pārākam par visiem-tad jau pastāv vēl-labākais Visumā

Wilk-viens no maniem mīļākajiem citātiem....
Par to cīņu ar sevi...

Visi kaķi ir dusmīgi,ka viņus kaitina.

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=0_znmFcLuuU

Uh, ku labi palika, vēl tomitāna maizītes ar sīpoliņu pa virsu uzlikām...

ir brīži,kad atliek tikai paļauties...un tikai tad sāc saprast,kas patiesībā ir dzīve...bet lai paļautos ir vajadzīga drosme...uzticēšanās...tie varbūt ir tie brīži,kad no tevis,patiešām, nav vairs nekas atkarīgs...tā ir iespēja pārbaudīt senas patiesības...mazākās piepūles likumu...kad patiesi vajadzīgas lietas atnāk viegli...

paldies draugiem par vērtējumu mazajai Diānai , Sondruc   , tas otrs brīnumbērns nudien dzied kā liels
ai, Vilku , trušu skaitītāj,   ui, krāsu vērotāj paldies

... neķer kreņķi........

Jā , tā tas reizēm šķiet - bet tās ir tikai muļķīgas iedomas , no kurām vieglāk nepaliek . Dzīve ir tāda , kāda ir - tātad savādāka būt viņa nevarēja ..

Vilk,  
visa mūsu vērtība ir dvēselē. lai to izkarotu vajag izcīnīt daudz smagu cīņu ar sevi.

Padoties nevajag!
Kā jebkuras cīņas pamatā,arī dzīves cīņai ir nepieciešams
pilnveidot meistarību!Un to var pilnveidot tikai cīņā!
Un jo lielāka cīņu pieredze,jo vairāk saproti un
dzīve vairs neliekas sarežģīta!
Par ko cīnīties?
Par savu dvēseli!