Gan jau nokāpsi, gan! Ne jau uzreiz, bet ar laiku tomēr. Lai veicas!
Kaut kāpēc gribējās Tev šo atsūtīt.

..interesanta doma, Tāli!

interesē jau gan ...........

uzprasies ,ja ???

Labi, ka vismaz šo to var izlobīt no tā visa!

Zinu gan,ka tāds ir, bet sīkāk neko daudz.
Kas es esmu pēc Mēness kalendāra - nezinu!

skaisti!

nu ja...pa dienu viens, bet naktī kažoks uz otru pusi Un kur smelties, kas esmu es?:)

Var mēģināt arī otrādi,izmainīt gaitu un pavērot kā mainies pats.Darbojas.

Ja kāds vēlas šai piektdienas vakarā nerātnās dainas,varu pievienoties.Un tātad: Dzejas vārdi skan šādi:
Tu gulēji uz nosalušās zemes,
Es sildīju tavas nosalušās plaukstas,
es raudzījos debesīs pēc kaut viena saulītes stara,
es skrāpēju ledu,lai izkausētu to-
es mīlēju tevi,es mokās gaudos nespēkā,
es mīlēju tevi un nesu tevi savās nosalušajās plaukstās...
Es mīlēju tevi,kaut...abi...bijām...zēni.

..pasakains, bet liek padomāt...

"Uz krastu simts gadus,jūra dzintaru vels,
Pār baltu smilti simts gadus,
zaļu ūdeni cels.
No tevis simts gadu,
ziņu nenesīs pasts.
Tavu soļu pēdas vairs neglabās krasts.
Un paliks simts gadus vējā dziedošā smilts,
un dzintara mežs,-
saulē smaržīgs un silts.
Un atnāks simts gadu-vakars vai rīts,
manu burinieku-kāds neticami tuvs sagaidīt!
Un cauri simts gadiem vēl teikas vīs,-
tos stāstus par teim,kas prot mīlēt un
Sagaidīt!
Tie,kas prot mīlēt,lai mīla veic,-
kas mūžībā ieiet,ko gadsimtos teic!"

Mīlēt arī var dažādi-diemžēl mūsdienās jaušams tas,kam ar mīlestību nav nekāda sakara.

Jauks pastāsts, reālistiski pasakains.

  Man jau arī nebija skaidrība, līdz pati neizzināju...Vēlu veiksmi zinībās! Ai, cik mums daudz jāmācās!

Tu to pati..."Brut"!?

...mācos, Vilni...mācos!!!   

Alisīt, vai tu brīvi un pilnīgi ļaujies dzīvei?

Zel cilvecina-muzigas mokas un mainit katetras cauruliti...

WikiLekas un personigi Asanza kungs ir pelnijusi ne tikai Muzigo Uguni,bat ari Sveta Marka laukuma pardevesanu.