Vilni,var teikt arī tā-pamēģini!

Zāles manai dvēselei.   

Pieskaries man un nesaki neko...nevajag...ìstenìbä Tu esi täda un citu man nevajag...

Kāds meditācijas rituāls....;)?

Augšas vīri, tikai ne tie kas debesīs.

kad sirds plosas sapes un esi gatavs sevi saraut gabalos,
kad prata nemieru es savas plaukstas turu, es nezinu ko ar to iesakt?
kad esmu jau sarauts gabalos, es savas sapes, izbaudu putna brivo  lidojumu,
ta itka tu esi pilniba brivs un sajuti tikai veju kas plivo matos.
tad ritausma saulei lecot, gaismas stars kas siltumu nesis mani, nelaus man nekad,
sirds tuksumam mani sagraut pilniba, augot.
pastiepjoties preti saules gaismai, es zinu ka dzivosu, gan sodien, gan rit(varbut )
kas to lai zin, ja ne es un ... ?

tā gadās jau reizēm -
mierina prāts...
bet sirds, tā muļķe ,
nesaprot ...

...vai tā ir sirds?

,,interesanti, bet man "nepielec"

diapozitīvi vai autogēnais treniņš - nav svarīgi...galvenais, ka dvēsele akūst

no kurienes tādas skumjas...

..ir jāiestāsta tai sirdij...ka gadās arī tā...un jādzīvo vien tālāk!

Tas bija anekdots par ezīti, kurš negribēja lidot. Lepnība, būtībā ar to ir mazi aizspriedumi. Lepnība, lai izpaliek, bet palikt neaizsniedzamai citu domām, tas gan ir kaut kas cēls.... "Līgani, rāmi un dievīgi."

Paldies , Inesīt   ..., tas tiešām ir veltījums kādam ...

ļoti intīms dzejolis...

Es jau sasvēros uz sāniem, un viss jūk un brūk, paciešot šmucīgo attieksmi. Zeme pareizi dara, ka rāda, kas ir hu iz hu, lai daži labi aizdomātos, pāspārlicinošie, ja nemainīs savu attieksmi pret to, kura dod iespēju būt un dzīvot, nekas labs mūs nesagaidīs.
Tagad pārejas izmaiņas laiks visā. Vai nu mūs pārnesis maiģi un saudzīģi, vai nu sāpīģi un brutāli, atmetot atpakaļ pie akmens lauskām....aizraujoši....vai ne
Vismaz vajag mēģīnāt, Ilga a mož sanāks...

Lepns putns lidos vienmēr! Pat ja viņam aplauzīs spārnus - viņš lidos savos sapņos, jo TĀ ir VIŅA būtība! Par to taču patiesībā ir viss šis stāsts?...

pēdējais pants vienkŗši ģeniāls...