Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:56Arī...un mums bija gotiņa Brūnīte...kurai devu to sienu...
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:55Antra, noteikti ar sienas pļauju, kad gāji talkā...?
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:55Paldies , Ivar ! Prieks atkal Tevi redzēt par gariem laikiem !
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:53
Paldies, Gold fish , te cienasts no manas puses ...
Ārija x. 12. mar 2011. 11:53Beidz! Skaidrs, ka zinu! Un sviedri - tie tur nenoliedzami nāk komplektā.
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:52Par prieku sev ,par prieku tev un ļautiņiem par prieku.
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:51Jā , Aleksandr , tā būtu jābūt ! Taču dzīvē visbiežāk sanāk tā , ka viena dzīve ir pakārtota otra dzīvei , un tas sanāk - mazliet mirt priekš sevis ...
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:50Sandriņ, nu beidzot līdz Rīgai jau arī ir atpeldējusi tā saulīte pa mākonīšiem.,.;)
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:49Man siena smarža asociējas ar bērnību....
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:46paldies,labs raksts,pašaizsardzības,izdzīvošanas instinkti,tāpēc jau tās rozes nelaiž nevienu sev īpaši tuvu klāt
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:46Paldies , Evita ..., smeldzīgi skaists šis Laimdotas dzejolis ...
Aleksandrs V. 12. mar 2011. 11:45...skarbi - dzīvot kādam par prieku...Jādzīvo ticībai,savam ideālam,kurš spēs pasargāt un mīlēt ....Abpusēji būt laimīgiem....
vienkārši E. 12. mar 2011. 11:43Es pasmaidu, pasmeļu saullēktu plaukstās
Dzēsts profils
12. mar 2011. 11:42V***, tā nu tas ir ;) Tad nu lai mūsu iztēle silda mūs ieilgušajā ziemas atvadās. Priecīgu pavasara noskaņu!

