http://www.youtube.com/watch?v=7sxK8ghb9PU&playnext=1&list=PL1D788E145BE23C0E nu vārdi Tavi pareizi ,bikiņ mūzikas un ilūzijas ...............

Ja Cilvēks zinās un apzinās savu vērtību,-tas atradīs laiku it visam...kaut vai skrienot........

Zini, tā mēs varbūt arī domājam, tad kad iegūsim sertifikātu, izdarīsim kaut ko lielu būsim laimīgi,  bet kad ir sasniegts mērķis, tad vienu brīdi iestājās tukšuma sajūta un saproti, ka jāizvirza jaunie mērķi, lai neiestatos rutīna. Teikšu tā- mēs laimīgi procesā, bet saprotam tikai tad, kad ir sasniegts galarezultāts. Nu man vismaz tā ir.

Redzēt var tikai skatoties ar garīgām acīm.

galvenais lai butu istais ar ko lauties

ieva svarca -  tici man, ka var , un cik labi tad jūties, jo nemitīgā steiga neatsver to, ko vari iegūt baudot dzīvi .  
  Homo Sapiens - konkurentu pagaidīs   , bet, ja nopietni, mēģini dažreiz piebremzēt, tici man - labi jutīsies, kad varēsi ieklausīties dabā , putnu vīterošanā un saprast, to, kas ir prioritātes .

http://www.youtube.com/watch?v=Tj9y53hRuPU

http://www.youtube.com/watch?v=5TfyNVrRYjs

Ieliecies šaij' mirklī ar visu savu būtību, itkā, tā ir tava pēdējā iespēja. Tad sajutīsi Tās garšu un krāsainību...

...tādēļ jau viņš arī ir mednieks,brīvās domās un gaitās......

Abi Labi....ir gan subjektīvi un tāpēc jau ir šis blogs......diskusijai......mūsu pieredzi jau neviens nevar atņemt....gribam to vai nē

Palēninot dzīves tempu, nozīmē ļaut sevi apsteigt konkurentiem - to Latvija
arī dara, ļaujot sevi iedzīt "purvā"

butu jau labi ,ja to varetu izdarit

....nu re.....skaisti .korektors nostrādāja...

Inga, ko nozīmē būt patiesam pret sevi, ko nozīmē domāt negatīvi, neļauties laimes mirkļiem
. Katram mums ir sava vēr'tibu skala, ,kas nosaka mūsu attieksmi pat pret savu iekšējo pasauli un lietām ap mums . Mēs nepārtraukti esam izvēles šūpolēs ik dzīves brīdi, meklējot patiesību par lietām vai procesiem , kas ir ap mums. Ja es domāju ka tas ir pareizi, bet kāds cits saka ka nav, tad es jau esmu bijis paties pret sevi. Ja kādam tas nav pieņemami, tā nav mana problēma.
Kurš ir patiecis,ka tā ir laime, kurai mēs neļaujamies. Kas vienam laime, otram nelaime.
Tas viss ir ļooooti subjektīvi.

Ezīt,
nomet kažociņu
nāc bariņā
un saki ko domā
Parādi savu skaisto dabu

Gribu katru dienu pilnu ar Laiku kura mūžam nepietiek.

Patika.
Viss šausmīgāk ir tad,ja kāds gaida uz Nāvi,-kura tad darīs kādu ļoti laimīgu.Vienkārši briesmīgi...lai neteiktu vēl vairāk.

Aiz loga pūkainas sniegpāŗslas krīt
Un lēnām savijas pēdējā valsī.
Vēl salušās peļķēs spoguļo rīts
Un aukstas debesīs zvaigžņu balsis.

Bet blakus pavasari jau jūt,
Iet ziema prom ar uzmestu lūpu.
Ar laukiem un mežiem vēl kopā būt...
Bet visam dabā jau citas rūpes.

No ziemas atvadās saules stars,
Strauts, atraisījies no ledus skavām,
Jau strauji joņo, kur pavasar’s
To smaidīdams sagaida vītolu gravā.

Tur piesaulē lēnām pamostas mežs,
Nost purina sniega pelējumu.
Tas kautrīgu skatienu kupenā vērš,
Kur sniegpulkstenīts sāk starojumu...

Nāk dabas mošanās mirkļa prieks
Un pirmās dzīvības trauslā dvesma...
Tik aizkustinoši mīļa mums šķiet
Sengaidītā pavasara vēsma...

Laiks mosties Pavasarim!

Viss ir bumbās...;)