savsem k. 16. feb 2011. 21:24

šreku pārītis feins - gluži kā dzīvi   !

Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:23

Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:22

Laikam jau sasāpējis...Reiz kāds vīrs piedāja pie ābeles, gribēdams kādu no tiem, norāva vienu...skābs, norāva otru... skābs, sadusmojās uz ābeli un visiem pārējiem.Bet vai ābele vainīga ka raža būs gatava tikai pēc mēneša.
Mes varam daudz ko vēlēties, bet lai kaut ko iemācītos mums tiek pasniektas tādas situācilas kurām ir mūs jamaina.    

Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:20

Anne Rosse- excellent!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

ierakstam «Smaka»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:18

Ja esi vārgulis-smirdi tālāk!

ierakstam «Smaka»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:17

Smell is smell but "Big" smear into your face!!!

ierakstam «Smaka»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:17

IELIEC SAVU FOTO UN TAD PARUNĀSIM!KĀDĒL SLĒPIES mazulīt?RAKSTI ATKLĀTI-LAI VISI REDZ CĀLJUKINJ!

ierakstam «Smaka»
IlonCis I. 16. feb 2011. 21:15

"Vinnijs Pūks, kā jau īsts lācis, guļot ziemas miegu ,regulāri sūkāja savu ķepu, un Sivēntiņš, kā jau īsts cūka, reizēm mēdza to izmantot..."
Nekad neko nevar zināt...

ierakstam «Vakara atslodzei.»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:14

Stāsts labs un pamācoš  

Diāna R. 16. feb 2011. 21:14

es parasti atturos,jo jaiekraj manevri   

ierakstam «Vakara atslodzei.»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:13

Da, ne jau tādu princi, kam vienīgā dzīves jēga ir sev kalponi sakoļīt! Man jau viens tāds bija, izdzina, kā lopu, strādāju dienām naktīm, nekad nekas labi nebija, varēju darīt, ko gribu, vajadzēja vēl un vēl, beigās aizgāja un pateica- tu man vari būt tikai kalpone, da, nu tādus prinčus, tad labāk pirkt dīķus!

Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:12

Upuris būs otra puse,ja taisīs jokus.

ierakstam «Vakara atslodzei.»
IlonCis I. 16. feb 2011. 21:10

Dumjības sanāk nejauši, bet pēc tam tie kļūst par labākajiem momentiem dzīvē.

ierakstam «humors»
Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:07

Sandra...katrs stāsā ir tiesīgs saskatīt savu jāgu. Ja laime ir karjera un nopirkts dīķis tad uz priekšu Manuprāt katram no mums ir savs uzdevums, lai atīstītu sevi...un nav svarīgi zem princeses vai sētnieka tēla šis uzdevums tiek pildīts

Dzēsts profils 16. feb 2011. 21:04

Sies kā govi pie siles?M?(nez vai sanāks).

Dzēsts profils 16. feb 2011. 20:58

Jā, tikai tas Pēcīt pēc 50 gadiem jau ir viņas dīķis, un viņa ir piepildījusi savus sapņus, un uztaisījusi karjeru un nopirkusi jau to dīķi. Un domā, jā par dzīvi, cik tā būtu bezjēdzīga velkot kopā ar princi, kurš nevar pats savu pakaļu pacelt no dūņām!

Mairita G. 16. feb 2011. 20:53

Tieši atmiņas veido mūs kā personības.Veidojot jaunas attiecības no iepriekšējām jāmēģina paņemt labo par pamatu.Salīdzināt gan nevajadzētu,jo katrs esam unikāls.

ierakstam «bijušie»
opi k. 16. feb 2011. 20:53

Zināšanas par to, ko Jūs patiesi gribat,vistiešākajā ceļā ved uz jūsu mērķiem...

somziiliite l. 16. feb 2011. 20:51

Pārāk ilgi dzīvojot ilūzijās - zūd realitātes sajūta...bet, ja kādam tā izdodas - lai tik dzīvo nost...:)

opi k. 16. feb 2011. 20:48

Viss,kas ir tā vērts,lai to darītu ,ir tā vērts,lai to darītu ar mīlestību...

ierakstam «Viss notiek»
Autorizācija