Ziediņš Andim    

Sajūtas, kad es paceļos spārnos!
Paceļos spārnos un vēlos aizlidot...
Trīsas, kuras pārņem mani,
Kad tavas lūpas maigi skar manu kaklu.
Kājas, kas trīc,
Kad tavas rokas glāsta mani.
Un...man nevajag daudz,
Tikai brīdi ar tevi.
Brīdi, kas nepārstāj būt...
Pasaules spilgtākās krāsas,
Nobāl tavu acu spožumā.
Laiks apstājas,
Un tas nekad nebeidzas...
Siltums un laime,
Kas silda un pilda mani!
Vienīgais, ko jūtu -
Tu, tavi glāsti, skūpsti un viss,
Viss apkārtējais vairs nepastāv...

/autors man nezinams/

Atgriesties Pentagona,un nekad Muza to Publiku neredzet vairs.

Man sapņu daudz   - visus nav iespējams pārskaitīt, kā-jau īstam optimistam

Rižij zajčonak! Man patīk, kā tu domā. Paldies par uzmundrinājumu ...;)) Kurp cilpodams tik vēlā stundā?

Nē , nē - navajag to resno puisi ar šaujamrīkiem  

ohhh mana milaka dziesma!!!  

Un dziesmiņa .. pēc nosaukuma spriežot -  veltījums amigosam  

priecigu jums Valentina Dienu

bāāāc, savsem kuku, Tev izdevās ,mazliet zosādas no dramatisma pirmajā dziesmā par mīlestības atpakaļatgriešanu un aizkustinājuma maigums otrajā - vispārcilvēciskajā   

Paskaidro, savu uzsaukumu(!)

Aha ..ja amour - tad amour ..

un kāpēc gan ne

bija pa smuko! paldies, Tev tāpat- rožainu!

paldies, Nikit, tāds no viņiem mīļums staro!

paldies, ja drīkst,     ceru, ka neielīdu nevietā...

paldies par mīlestības vērtējumu, tiem kas "nobalsojuši"   ,
franču ne franču, bet tās valoda patiešām ir Dieva dota - internacionāla   

Dzīvē , atšķirībā no koncertiem , jāspēlē uzreiz tiešajā ēterā , tāpēc gadās arī kāda šķība nots ..., galvenais , lai būtu prieks skaņdarbu spēlēt ..., ar laiku skaņa kļūst arvien dzidrāka un skanējums -  dziļāks ...

Mairita, paldies tev.
pricigu Valentina Dienu,
lai jauks tev ir sis vakars.