Aizver actiņas un...būsi debesīs, ja gribēsi!   Sapņo!  Vizualizē!  

Izraujoties no pilsētas, atgriežoties pie dabas, kā pirmsākuma šūpulī, kur nestāv virs tevis uzliktās morāles un policista acs... Vari un vajaga pa retam atgriesties bērnībā, tas veselīgi palīdz atbrīvoties no ikdienas uzkrautiem pienākumiem un saspringuma, kas rodās sabierības burzmā...

Tas nav no prāta,tas tikai no sirds.....

Patiesībā, es pat teiktu "Patiesības" būtībā. Patiesība, -tā ir mūsu katra dzīves ceļā meklēt tai atbildi. Tieši kā to uzdeva Šekspirs, jeb citā stāstijumā par "Svētā grāla" meklējumiem. Katram cilvēkam uz zemes ir nolikta misija kā uzdevums. Cik agri vai vēlāk katris to apzināsimies, katra paša ziņā. Patiesā dzīves mērķis ir izprast sevi un iemācīties sirds gudrību, tajā slēpjās kosmiskā mīlestība.

http://www.youtube.com/watch?v=F7SSwYS764g&feature=related

Neatsakies no iecereetaa!    
...un buusi laimiigs!  

  Vienotībā ar visu un visam pāri....kā bērnībā  (sun )

Patiesi tas ir jauki, kad ierastās akustiskās mūzikas vietā skan dabas meža skaņas un pašu balsis, un smiekli atbalsojās koku koridoros. Caur sapikotām sejām knapi saskatāmi samocītie smaidi un dzirkstošo acu zaigumi. Liekās koki un daba līdzās piedalās mūsu rotaļās...

  Kad clvēks uzņēmies atbildību par savu dzīvi pats,viņš to otru cenšas saskatīt kā sevis turpinājumu.Pieņemt,redzēt ,saprast.Katram ir savs uzdevums,bet dažiem varbūt vienkārš iemācīties  to saskatīt un mīlēt...Bet noteikti ir jau arī tādi,kas atnāk apzināti,lai atnestu to lielo mīlestību šeit uz zemes un dāvātu caur sevi to citiem.

mans mīnus ir  mila.jauka..un ticu puisim :(

kas es kads atverto durvju diena?

ir labs abi

tas tiesa ;)

neee,jo tadas neapmekleju

Respektēt cilvēkus nozīmē cienīt ikvienu no viņiem, ne tikai tos, uz kuriem gribi atstāt iespaidu.

viri ar mopediem nebrauc

Jo vienkāršāk uztversim dzīvi un nesamudžināsim tās pavedienu, jo biežāki būs tie mirkļi, kad laimi sevī jutīsim.

Dieva rokās
Mūsu zeme likta,
Apsnigusi balta,
Visi koki sērie
Nu ir dimantiem bērti,
Un no debesīm
Kāpušas zvaigznes spožas,
Lai uz egļu zariem
pa  zvaigznei mirdz.
Un tagad visa zemīte mūsu,
Kā ar Dieva rokām
No dimanta un zvaigznēm bērta
Un katram cilvēkam dota
Maza sirsniņa pie krūts,
Kuram iemājo
Gaismas pilnā dvēseļu dziesma.

   Tā ir dzīve un atpūta ne tikai krīzes laikos ,bet star līdzīgi domājošiem un jūtošiem cilvēkiem vienmēr,jauki.....

Tie "batoni" parasti DĀRGI maksā pēc tam -- tāpēc ... vainu 'JĀ! vai STAIGĀ!