Wilni,pēc tavām domām sanāk,atkusnis pie ziemas nepiederās !

dzīve nav patiesa,jo ir sākums un gals,kam ticēt,melodijai kas piedzen tevī asaras vai sāpēm kuras nomāc gaidas?

Cilvēka misija nav bezgalīga,laikam jau jo trulāki esam jo ilgāk dzīvojam

Ai Osīt, piedod mani, esmu pilnīgi sarūdzis. Šeit ir cita tēma. Es aizeju nokaunēties:(

Jā , tās brīnišķīgās izjūtas , ko kāds lācītis mums kādreiz dāvājis ..., tās ir paliekoša vērtība , ko vērts ņemt sev līdzi ...

par smaidīšanu labs padoms, bet sacensties mīlēšanā ir glupi. jāmīl tā, lai otram nerastos vēlme meklēt mīlestības papildporciju citur - tas jau skan labāk.  

Osi, tu esi paviegls un merkantīls. Joprojām ceru, ka esi diplomāts.

...tās jau saucas-VĒRTĪBA  

....un arī blondīnes...:))

Bet ir tādas mīļmantiņas... , kuras vienmēr , pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu , paņem sev līdzi - kāds  mīļš   brūnacains , snaudošs lācītis varbūt ...

šāds teksts jau ir greizsirdība...  

pukes jau tikai  tam i paredzetas,lai godatu aizgajejus.  citam merkim, ta ir naudas izskiesana

Tas ir, tikai, apsveicāmi, it īpaši atzīstot austrumu dradīciju ietvaros, atbrīvoties no mantām ko jau kā trīs gadus neizmanto. Kādam tas dotu jaunu iedvesmu. Vecas lietas nevienmēr ārā metamas, bet davātas jaunai iedvesmai kādam, kam nav šo iespēju...

Balvu pusē atkusnis.

nu,bet vai tad var būt arī citādi?

Samaksāt ir lētāk neka maksāt ar savu dzīvi.

M-sniegpulkstenīte, tava doma no sirds nākusi, -jo tik skaisti šaubos vai žurnālists spētu uz nekraloga uzrakstīt!

...sniegs -
tas pats ūdens ir ,
vien kādas elpas -
sasaldēts ...

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...

Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...

Cenšos ziemu piemānīt
Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Ka laika nepietiks
Pat vakaros
Kad snieg.

[M.Freimanis]