Wilni te ir vajadzīgi divi, lai sakārtotu to visu salauzto, prieks ja tā arī notiek, bet visā visumā cilvēki tomēr nespēj vienoties kopējā dziesmā! Un tad ir tas retais gadijums, ka turpina dzīvot kopā mīlestībā izvērtējot un saprotos kļūdas, otrs variants turpina dzīvot kopā jo tā ir tomēr kaut vai materiāli komfortabli un trešais variants, iet katrs uz savu pusi. Es atbalstu tikai pirmo vai trešo variantu!

Aivar,-ienāca jau ienāca iekšā ar (kojās).un tā arī izgāja (no kojām)

Jā,Vilni.
Ja cilvēki dzīvotu saskaņā ar sevi,ar savām vēlmēm.....tad diez vai būtu tik daudz nelaimīgu un vientuļu cilvēku.
Bet nē,-mēs taču esam lepni / as,-labāk asti gredzenā un ...............prom.

Valdzinoši.

Man nevajaga !

...tagad-NMC-ĀTRAJOS........

4 gadu garumā uz kojām veda?.. a iekšā tokš, es ceru arī iegāja?.. kooo?

...piemēram kā Solveiga Pēra Gintā? Piedod par šādu atkāpi, bet piekritīsiet man. Jau ar pirmām attiecībām jaunībā mēs domājam ka tas būs uz mūžu, bet zaļais maksimālisms pieņem nevienmer to pareizāko pozu. Un ar katrām nākamām attiecībām mēs kļūstam pārgalvīgāki, ka nu nākamās es būšu vēl uzmanīgāks! Bet nelaime ir mūsu ticībā uz labākām attiecībām tuŗ citur... Bet lai apstātos un apdomātos, tad sākārtotu saskaldīto... Uz to nepietiek ne pacietības, ne saprāta! Visi tik iesaka ej uņ neatskaties, kad beiksies šī bezatbildība?

Anda, man prieks, ka nepieskaiti mani to manu sugas brāļu kārtai, kam sievietes plecs vajadzīgs uz kā izraudāt pāridarījuma asaras..

tieši mans paštaisnums, pārliecinātība par sevi un līdz ar to arī neatkarība man neļauj baidīties par zaudēšanu.. nevienās derībās.. ne ar dievu, ne sātanu.. šoreiz varbūt esmu noslēdzis derības ar sevi, savu likteni.. un izskatās, ka zaudētājos nepalikšu..
sakostiem zobiem staigāju tikai 4. dienā pēc smagas operācijas.. bet ne citādi.. ne manas asaras, ne zobu sakodienu neviens nav redzējis un neredzēs..  esmu par lepnu, lai sagādātu kādam prieku..
arī lomu neesmu uzņēmies.. spēlēju pats sevi un esmu ar to apmierināts..

elpot gan vajag ar pilnu krūti.. citādi plaušas, nedabūjušas strādāt *uz pilnu klapi*, atrofēsies.. un tad tikai tādi sekli sēcieni vien nāks ārā..  tas ir no medicīnas un no dzīves  viedokļa..))

Un kur Tu viņu tagad izrāvi?

Dzīve pārāk īsa lai ko laistu garām!

Kas notika?-viņš fiksi durvis ciet......un aizveda līdz kojām............un tā četru gadu garumā.............

Jā, Albert, ar koķetēriju no rīta uzņemu enerģiju visai darba dienai! :)))

čau suņuk...nāc pačučāsim:)

Labdien Tavā pusē .