taatad esmu optimists :D

... un kurš Tevi nodevis? Jo par mirušu tā nepateiksi, ar tādu cilvēku, ar kuru saglabājušās draudzīgas attiecības (reti, bet gadās) arī ne...

Nežēlīgi skan. Ja patiesi Remarkam būtu tik sveša tā ... viņš pat neatcerētos, bet, ja šādi raksta - vēl arvien sirdī dziļi kaut kas ir palicis...
Mīļš cilvēks mūsu sirdīs uz mūžu atstāj daļiņu no sevis ... un tas ir tikai labais.

Piedod, es arī tevi nepazīstu. Bet ar katru šeid sarakstos kā ar dārgu cilvēku. Un pat ar tiem, kad iegriežās domstarpība sarakstē, uztveru kā bērnu, runāju saudzīgi un mīļi. Nav man te uz ko dusmoties.

Wilni, vai tu to man !? .....neviens nav miris  

Wilni, nesatraucies    nekāda sakara ar amigos, doma bij par reālās dzīves atmiņām  
   ....es toč tevi nepazīstu

diemzel vins var but tikai viens

Es nerunāju par tā saucamo pērkamo mīlestību , tā NAV mīlestība ..., prāts vienmēr karo ar emocijām , mūsu ziņā , kuram dot priekšroku ..., draudzību arī neizskaitļo prāts , tā atnāk jūtu vadīta ..., sajūtot sev radniecīgu dvēseli ...

Var jau gadīties arī tā. Nekāds brīnums. Katrām attiecībām ir savs sākums, sava gaita un vai beigas, vai turpinājums. Nu ja tā filosofiski, tad beigas jau nav beigas, bet sākums kaut kam citam.

Iespējams,dievs vēlas,lai mēs satiekam neīstos cilvēkus-kad nonāksim pie īstā,spēsim to novērtēt.

Es lietas un apstākļus uztveru mierīgi, bet cilvēks kurš paļāvās vienmēr uz manis, kļūst nepzīstam citu ietekmē...

Tas skaistais , ko kāds devis otram , nekur nepazūd , pat ja devējs vairs nav blakus ..., pateicies vinam par skaistajiem mirkļiem   , pat aizejot , kāda maza daļiņa Tavā sirdī būs aizņemta vienmēr ar sajūtām un smaržām  , ko viņš Tev sniedza ...

F lulu, iespējam runa nav par mani? Neēsam tik sen pazīstami. Gaisā virmo nepilnīga informācija, jo nekad neēsmu bijis precējies.

Njā

Pateicos 1 Personai par informaciju.Par to gan nezinaju.Pateicos.

Poza ir svarīga?

Pateicos 1 Personai par informaciju-par to gan nezinaju.Pateicos.