Kaut kāda iemesla izraisīta laime vienkārši ir cita ciešanu forma.

Labākie tavi dzīves gadi saistīti ar lēmumu, ka tavas problēmas attiecas tikai uz tevi. Tajās tu nevaino savu māti, ekoloģiju vai prezidentu.
Tu saproti, ka sava likteņa noteicējs esi tu pats.

Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst Elli par debesīm, bet Debesis par elli.

Nelaimīgumam ir tikai viens iemesls; kļūdainās pārliecības galvā- tik izplatītas, tik parastas, ka tev nekad nav ienācis prātā tās apšaubīt.

Esmeralda...gudru domu pateica, ja pat izdomāji, tad attīsti to līdz galam.

Cilvēki nebeigs kāpt pa sapņu kāpnēm debesīs , lai varētu uzlidot ..., vai arī - krist , kamēr mēs esam ceļā , dzīva ir cerība par lidojumu , līdz ko apstājamies - mēs krītam ...

http://www.youtube.com/watch?v=DW5icEb5nk4

Cilvēka lielākā nelaime vienmēr bijusi tā, ka viņš grib būt laimīgs.

http://www.youtube.com/watch?v=jEFlVhzJJMA

Ilguci  vienmer var nokrist,bet nekad nevajag zaudet drosmi un parliecibu

Sapņi ir kā kāpnes debesīs ..., pa kurām uzkāpjot , varam lidot   , ja vien mūs nenobremzē bailes no kritiena ...

Rītā nenāc, jo nevaru samaksāt pa padarīto un gaidi, kad zvanīšu.......

Ja nevari to, ko gribi, gribi to, ko vari.

Mazs cilvēks arī uz kalna ir mazs; milzis liels arī bedrē.

Sava cena. Tāda šodien ir katram. Vienīgi traucējums, ka daži cilvēki ir ārkārtīgi dārgi.

Aprobežoti ļaudis tic veiksmei, spēcīgi cilvēki- cēlonim un sekām.

Jo vairāk cilvēkam prāta, jo vairāk viņš sastop oriģinālu cilvēku. Parasti cilvēki nesaredz starpību starp cilvēkiem.

Arī dvēselē slēpjas dzīvnieciski instinkti, un ir mirkļi, kad miesa kļūst apgarota

Pārāk kultivētas rozes zaudē savu smaržu, pārāk civilizēts cilvēks- savu dvēseli.