Dzēsts profils
18. jan 2011. 17:02Es arī esmu strādājis vairākās vietās, protams ka velk uz Latviju, kaut gan ar katru reizi mazāk un mazāk.......Tikai un vienīgi bērns ir tas kas mani saista pie Latvijas.........
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:56Ģirt, esot projām no Latvijas vairāk par vienu mēnesi jau pieteik,,velk atpakaļ. Novēlu,. lai tā vilkme uz mājām nepazūd, lai arī kurā pasaules stūrī jebkādu iemeslu dēļ atrastos. Esmu daudz apkārts pavazājies, šo to saskatījies, šo to piedzīvojis, bet skats vienmēr uz māju pusi bijis un palicis.Lai veicas!
Aivars K. 18. jan 2011. 16:50vot par to jau jāvelk tādas pagaras zeķes, lai to vīrieti miesas kārībās neieved..p
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:47... pēc astoņiem man jau jābūt uz strīpas
Aivars K. 18. jan 2011. 16:46a viņa /dārzniece/ izlasījusi smalkās grāmatās, ka tieši kāju pēdas ir tās, kas vīrieti pavedina..ppp
Dilaila L. 18. jan 2011. 16:44Tu ko Dārzniec.................tik traki jau arī nevajag, nu vismaz tās vilna zeķes nestiep kājās!!!
Aivars K. 18. jan 2011. 16:38vistrakāk iznāk tad, kad pēc kāzām tā ideālā pusīte pārvēršas prastā sātanā..ppp
Aivars K. 18. jan 2011. 16:36dārzniec, a vēl tu pie savas *nakts klozes* piemirsi aubīti.. tādu ar cieši ap zodu sasietām šleifītēm..p nu kā 17. gs franču romānos..ppp
Jānis K. 18. jan 2011. 16:34Ideālu neatradīsi, ne viss ir zelts, kas spoži spīd. Ideāli ir bērniem pasakās, ne mums reālā dzīvē.
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:33Nav gadījies tur būt ..., bet meitenes uzbūra jauku ainu , plus Dzintara nedaudz atturīgākais koments ..., lai Tev veicas !
Dārzniece K. 18. jan 2011. 16:31Nu nevajag jau gluži to pidžāmu! Es izlīdzos ar garu flaneļa naktskreklu līdz potītēm. Augsto apkakli vēl sasienu ar bantīti cieši ap kaklu, un piedurkņu galus tāpat sasienu ar smukām lentītēm. Kājās uzvelku vilnas zeķites ar rakstainiem kātiņiem. Tā neviens manu miesiņu neapgrābsta, jo vīsi vīrieši tāpat ir cūkas un nepratīs novērtēt.....
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:27Sapņi ir tilti uz rītdienu ..., lai Tev izdodas !
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:26Āpāc, Gituc, met to modinātāju laukā es Tev uzdāvināšu jaunu, kas zvana pēc astoņiem
Dzēsts profils
18. jan 2011. 16:24Iesiet baltās piedošanas lentas ienaida koka zaros ..., ļoti sirsnīgs un aizkustinošs stāsts !
Aivars K. 18. jan 2011. 16:22oi. laila, vot šitās galda špāses mani tracina visvairāk..p kad atbraucu mājās no ārzemju komendējuma, jūtos kā apstulbis : kā tad paēdīšu, ja blakus šķīvim tikai viena dakšiņa un nazis?..ppp kamēr atkal viss ievirzās parastajā kārtībā.. pats kādreiz esmu uzjautrinājies, kad namamāte strostē savu 2 gados veco bērniņu pa rto, ka atļāvies kartupeli paņemt ar pirkstiem un iebāzt mutē..ppp vot šitie *smalkumi*, kad tiek apspēlēti no dumjiem cilvēkiem, kas paši pat neprot ar tiem *pričendāļiem* ko uz galda pēc grāmatas sarindojuši, rīkoties mani tiešām padara jautru..ppp
Dilaila L. 18. jan 2011. 16:18...................un vēl vakariņu laikā nesajaukt visus sudraba štrumentus, ka ar zivju dakšinu nesāc karbonādi lupīt iekšā!!!

