Ilgi valkājot eža kažoku ..., adatas sāk uz iekšu augt un dur vairs ne citiem , bet pašam ...

uož pēc ielenes vai transvestīta. :)

Eža kažoks man bija un būs vienmēr, un tas man netraucē mīlēt un būt mīlētam, tas man netraucēja vienam izaudzināt savu bērnu, tas man netraucē mīlēt ļaudis un Dzīvi, - tas man netraucēs arī turpmāk!
Janeks

Tādas, kādas pati izvēlies.

Par vēderu- teikšu īsi- ar tukšu vēderu nekur nekas labs nesanāks, jo domas būs par pavisam ko citu. Par to mīlēšanu... Ja sāksi otru mīlēt kā sevi pašu - būs pamatīgas auzas. Mums katram ir vairākas dzīves situācijas, kurās esam noteiktās pozīcijās- vecāki, bērni, draugi, mīļotie, kolēģi, un visa sākumā- esam viens pret vienu paši ar sevi. Un katrā situācijā uzvedībai un attiecībām jābūt adekvātām , lai nebūtu konflikt sitāciju. Upurēšanās nav vajdzīga nekad un nekur- tā ir spēle bez uzvarētājiem, nedz vecākiem, nedz bērniem, nedz mīļotajiem.

Paldies par šo duetu ,atgriezos jaunībā.

Ja nav labojams- nu ko, lai dara, noraksti pieredzei. Un citreiz- nemelo, ne balti , ne melni, ne labi , ne slikti. Patiesums ir liela priekšrocība jebkurā situācijā.

Droši vien , ka ne jau visi ir tādi - neko nedaroši sapņotāji, vai ne. Bet - Tev ir liela daļa taisnības, visās dzīves jomās- cerības, sapņošanas nu nekādi nevirza procesu tuvāk realizācijai,bet gan tikai paņem laiku un spēkus.

Un kas lika iziet pie tā - cita, kurš nav ne smuks, ne gudrs, ne mīļš? Neviens, tikai paša cilvēka lēmums, paša izvēle. Vienkārši- ja jau precējies cilvēks ir ar domu- pie kāda taču ir jāiziet , tad nu grābju tik ciet, tad ko pēc tam sūkstīties par dzīves netaisnību>? Pats tos mēslus vien ir savārījis, ar spožu domu- gan jau viss pats no sevis nokārtosies. Ikdiena , problēmas, domstarpības būs jebkurās , pat vissaskanīgākajās attiecībās - un tas ir tikai normāli. Bet ar to atšķirību- ja cilvēki ir precējušies tādēļ, ka  ir vēlējušies būt kopā tieši ar šo cilvēku un pieņēmuši visas viņa īpašības- tad arī problēmas būs viegli risināmas, tās nebvūs katastrofa, bet gan - ceļš uz priekšu.

Tādā variantā - tā nav mīlestība, bet viena prasta izmantošana. Un n o tā, ka viens mīlēs un cietīs, kamēr otrs būs nodevīgs, staigās apkārt, vai vēl kaut kādas cūcības strādās- nevienam nekāda labuma nebūs. Nevajag idealizēt skaistus vārdus, bet nolaisties uz zemes un dzīvot un mīlēt reāli .

http://www.youtube.com/watch?v=GFwu1xNUN-g&feature=player_embedded#!

ziedu kurpēs vasara
apstaigā kad pasauli ...

Nu , nu , pēc citiem avotiem- Maķedonijas Aleksandrs izcēlās ar puišu mīlēšanu, nevis sievas klausīšanu..Un ne jau sieva lika viņam ko iekarot, bet gan - paša ambīcijas un tā laika stratēģijas un valstiskās koncepcijas.Palasi kaut ko vairāk par tā laika vēsturi..

Nedaudz ar lāpstu paspēju pavingrot.

Andi,sniegs visus nesmukumus apsedz un dažreiz liek cītīgi pavingrot,lai mēs galīgi nekļūstam stīvi.Kusties un baudi dzīvi!:-)

Apnika ziema ,gribu vasaru.

Skaiti!

Dažādai- jo paredzama sieviete paliks garlaicīga. Patiesai- jo meli un spēles nepatīk nevienam, vai arī ātri apnīk.

tā ir,sniegs dzīvi stipri bojā.

paldies par sveicienu ! tikai...optimisma gan nekāda   . jārok taciņa uz klēti , aku ...vārdu sakot , tie paši ikdienišķie darbiņi pēc piektdienas sniegputeņa   .šorīt ar kaimiņieni vienojāmies , kā labāk dzīvot ...bez elektrības   ...bet ceļam jābūt tīram no sniega kupenām