Paldies par atklatibu!Augsti noverteju atklatus individus!Paldies!

Paldies , Vi Vi , priecīgus Tev svētkus !

Patiesība ir ar viņiem

Tas bija karsts putenis, es to tagad mazliet atvēsināšu

Lai varetu izskaidrot kadu materiala vai gariga rakstura paradibu ir jaklust parakam par to. Domaju, ka ar milestibu ir lidzigi. Lai varetu paskaidrot, kas patiesiba ir milestiba, ta ir japiedzivo un jaiepazist. Protams milestiba ir katram sava. Bet domaju, ka autors dotaja bridi runa par milestibu, kura ir spejiga izdzivot jebkados apstaklos, un nav citas milestibas, kas varetu but paraka par so.

Nu ja Tu Sondra saki, tad lai iet...

*Katrs cilvēks, kuru satiekam savā dzīvē ir sūtīts ar noteiktu mērķi. Tikai kādu? Vai, lai kļūtu par mūsu draugu, dzīvesbiedru, atbalstu, labu paziņu...? Bet varbūt kāds ne visai labs un uzticams, lai gūstam pieredzi, esam vērīgāki, uzmanīgāki savā turpmākajā izvēlē? Varbūt mums priekšā stāv tikšanās ar mūsu labāko draugu, varbūt mūsu mīlestība varbūt, varbūt varbūt...tā var bezgalīgi turpināt uzskaitīt, katram mums savas dzīves prioritātes...
Reti kuriem palaimējas un tie ātri sastop savus "īstos"; cilvēkus. Lielākoties mēs izbrienam caur lielām mēslu čupām, kamēr tiekam pie tā pēc kā esam alkuši...vai arī netiekam nekad...tikai alkstam, meklējam, ceram...līdz nogurstam un vairs neko negribam - samierināmies un turpinām eksistēt...
Simtiem reižu pārbaudiet jebkuru jaunienācēju jūsu dzīvē pirms nosaukt viņu par draugu vai sākt uzticēties! Lai nesanāk tā, ka iebrienam mēslos un tur arī paliekam...

Manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien kā tie mainās
Publika neko nejutīs, tev tas būs jāizdzīvo ainās

Pirmais, kas iemīl un aizmirstas, neprātīgs sienāzis čīgā
otrais – meklējot mētājās Ņujorkā, Londonā, Rīgā

Trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas tur, kur vēl nav lēcis neviens
ceturtais - sasniegs korāļu salas, līdz plīsīs tam pavediens

Viss, ko es stāstu ir beidzies. Nekad nav bijis vai sen aizmirsies
Mēs , protams, varam censties, bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties

Bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk un mēs nerunāsim “mans vai mana”
Es būšu mierīgs, un tu tāpat
mums būs gana...

Palīdzēšu Tev ieputināties

etēlo, jo tā tikai lēta spēle, neraudi, jo sāpe nekļūs mazāka, nežēlo, jo tas tikai sāpina cietēju. Neslēpies, jo kas meklēs, atradis, Neceri, jo dzīvei patīk skarbi joki. Nepaļaujies, jo tikai tevis veiktais ir drošs. Neatsakies, jo otrreizēju iespēju ir gaužām maz. Nepadodies, jo tikai caur cīņu nāk uzvara. Nesēro, jo kas bijis-bijis, aizgājis. Tas labākais paliek uz mūžu. Neiemīlies, jo šajā dzīvē nav mūžīgs nekas. Esi stiprs un seko saviem mērķiem, jo bez galapunkta visi līdzekļi liksies veltīgi..

pažarnieks ir dzejnieks !

Vakarā klusā,kad zvaigznītes mirdz,
Ilgojas pēc Tevis mana sirds!!!... Es.

Frēzij , es ari nesmu es , pažarnieks izklaidējas!

Vienkārši laiks cilvēkiem izmirt kā dinozauriem. Jo visas radības uz zemes sasniedz maksimālu uzplaukumu un pēc tam izmirst masveidā.

Kur Tev tik bieži mainās portreti un tik maziņi,ka nevar saskatīt?!!!  

Tas ir loti svetigi. Manuprat, ta ir visaugstaka milestiba no visuma puses pret dzivam radibam, kada vispar var but. Visums mus ta mil, ka ir apnemies but augstaka mera taisnigs pret mums. Tas nozime, ka ikvienam no mums vins ir atvelejis brivu vietu virsotne. Un mums atliek izveleties pareizu celu, pa kuru varesim noklut saja virsotne. Vispar visuma augstakais taisnigums ir lielisks piemers tam, kadiem jaklust mums pret apkartejo pasauli.

Un tāpēc, cilvēk, neaizmirsti sevi
Un neļauj citam tavā vietā lemt,
Jo īsts ir tas, ko tu ar sirdi redzi,
Un paliekošs, ko var ar prieku ņemt!

Bet kurš gan, cilvēk, rūpēsies par tevi?
Kurš tavu laiku īstā vietā liks?
Kurš tavā vietā realizēs sevi
Un kam gan prieks par tavu mūžu tiks?