iebrienu margrietu baltajā pļavā -
ai - ja - ja - dzīve skaista ir !
nāciet nu , taureņi -
pakutiniet man pēdas !  

Pasaciņas uz tauriņa spārniem

Brīžam, kad netīk vairs itin nekas —
dzīve, ne ļaudis, ne grāmatas,
atkrītu zaļajā zālītē,
rokas tik izsniegdams saulītē.
Pēkšņi uz tām man, kā pasakā,
plīvošā, sārtraibā pulciņā
sametas klīstošu tauriņu bars...
Nu man ik roka kā ziedu pilns zars!
Vējš šūpo smilgas, es rokas tām līdz —
ai-ja-ja — dzīve raibs taurenīts:
atlaižas — aizlaižas — paliek no viņas
pāri vien tikdaudz, kā pasaciņas,
kas bija zeltziedu putekļiem
rakstītas viņam uz spārniņiem...
Ai-ja-ja — dzīve raibs taurenīts —
Atlaižas — aizlaižas — nes mani līdz.
/Fricis Bārda/

Skaists dzejolītis! Atvaino ,bet tad jau es iznāku darbā tāds kā tā visa postītājs!

Pilnīgi piekrītu Full Screenam

jup. 100% dzīves laimes slēpjas attieksmē.
es par =infantilo= laimi!:)
aiziet ar visām četrām sniegā:D :D

..jāpadomā....kuru.

Nu tad šo

Priekš kam Tev jenotu?

man patik ka tu izkaties es nevaru man vaig sanemties
man gribas ar tevi sagriesties dejo ar mani runa ar mani,,,,man patrik ka tu proti kusteties ka tu dejo

kas vainiigs, Tas bailiigs....

Es jau neslēpjos un  visi jau manu vārdu zin:)

......tā jau var reibt un reibt...un nekad !!! neatiet no tās reibšanas

Nē, bet tautai savi varoņi jāzin:)

Varbuut reibst no laimes ne no shmigas....

Patiesiibaa mums LV ir ljoti paveicies, pie mums ir 4 gadalaiki. Dziivot nepaartrauktaa vasaaraa, ir bezgala garlaiciigi! :))) Uzvelc siltos ziemas zaabacinjus un izbrauc kaut kur aarpus taas zljurgas, pa kuru Tu katru dienu brien...mezjaa, uz kalna vai pie juuras tikai vareesi izjust, kas ir iista un skaista ziema!  

Skaisti! ja Tev ir brīvdienu mašīna ,tad manir darba tanks!

Ne par boldiini, bet psiholgu!  

šitais nav no muļķu mājām ,
neies ziemā saldēt kājas !
laikus mājas sameklējis ,
pilnu bļodu sagādājis !  

kod nabejs zamūs iudiņu krostūs
aizleiguos laika laivys i aizness
i otkon zeme grīzsīs ar iudini kūpā
i otkon es dūmuošu otkon par tevi
par laivom, kas aiznas i aiznas
i otkon zeme laissīs i atsalaiss
iudiņa steigys viļksīs jai puori
i otkon zeme byus iudiņa izgrauzta
zeme byus krunkaina vece
i otkon laiks aizzuodžēs laipys
kas aizvad iz viņu krostu i aiznas
i otkon vysi, kas napaspēs aizīt
puorīt jom sausā i puorīt aiz laika
sasasēss laika laivuos i maus
i otkon aizleiguos laika laivys i aizness
iz viņa iudiņa krostim i aizness
i otkon zeme ar iudini kūpā
sasajauks dubļu jauktivī malnā
i otkon zeme byus krunkaina vece
jei sēdēs iudiņa krostā i kauks
i otkon juos grumbainūs byudus
apjims laika i nalaika skusts
i juos moti siermi i gryuti
nu iudiņa izmierkuši i steivi
i otkon juos moti kai iudiņa zuolis
leiguosīs, laissīs i skars leigonuos laika laivys
i otkon juos leiguos iz viņu krostu
pa iudinim gryutim i malnim i aizness
i otkon jūs purni atsadūrs krostā
glumā i leigonā, izmierkušā i slapņā
i otkon jūs purni puoršliuks jam puori
i otkon i otkon pa iudinim malnim
a zeme kai vece grumbainim byudim
nūrauss osorys kaulainim pierstim
i sēdēs zamūs i leigonūs iudiņu krostūs
i otkon jei sauks, i jei cerēs i byus
i ļauds nu aizviņu krostu laissīs i maus
i laissīs nu krostu malnā i dyuņainā upē
pa laika izgrauztom osoru stygom
a zeme kai vece gaidēs aiz laika
kod laika laivys atleiguos gryutys i atness
kū laiku laikim ir nasušys prūm