Uzmanīgi.Visam kaprīzēm ir robežas,...man šai dzīvē tik ļoti ir salis,gribas sauli par māsu saukt,aizved mani uz.........,kad tur sila purenes zied.Atpazināt šo dzejnieci?No katras bezizejas esot vismaz viena izeja......un ticiet man tās nebūt nav asaras.Šai pasaulē ir tikdaudz interesanta un tas nebūt nemaksās dārgi.Ir vēlams iemācīties sevi izteikt krāsās-it sevišķi,kad dvēsele pludo.

Forši sēdēt pie Bloga ar kafijas krūzi, un atjēgties, ka tev ir kafija, tikai tad, kad tā jau ir auksta.

Jauki...

http://forums.delfi.lv/read.php?f=15&i=119488&t=119488

Jauks citātiņš.Paldies.Jautru Tev gada miju.

Man arī būs Tev viens citātiņš
Mīlestība ir sirds alkas būt pilnīgai un piedodošai.
(kāds Henrijs van Daiks)

Nebaidies smieties un jokot par sevi-tas ir lielisks veids,kā saprast kas esi.Ja tev ir grūti smieties par kaut ko,tas nozīmē,ka tava problēma ir daudz lielāka nekā iztēlojies.

Šī pieredze nebija tikai emocionāls trieciens, kura rezultātā cilvēks jūtas piepildīts ar enerģiju, bet, atgriežoties mājās un saskaroties ar ikdienas problēmām, atkal iekrīt vecajos grēkos. Ja cilvēks tiek tikai emocionāli aizkustināts, tad pēc brīža var izgaist arī visas labās apņemšanās. Kuram no mums tas nav pazīstams? Vakar tevī vēl bija vēlēšanās un spēks valdīt pār sevi, tikt vaļā no kāda grēka, ar kuru centies iet uz grēksūdzi pie nepazīstama priestera, jo kauns, bet šodien atkal neatturējies no kārdinājuma, kad paliki divvientulībā ar savām domām.

Ko mēs darām nepareizi? Kad notiek Dieva slavēšana, vai tad mēs nepiedzīvojam gandrīz to pašu, ko apustuļi? Visi paliek vienprātīgi lūgšanā, valda kopīgs prieks, savstarpēja mīlestība, atsaucība, visi klausa Dieva Vārdam. It kā viss, kā vajadzētu būt, bet tomēr augļu nav. Vaina ir tajā, ka redzam tikai aisberga augšu, aizmirstot, ka dziļumā atrodas lielāka, mums neredzama daļa. Zinām, ka mācekļi pārstāja baidīties no pūļa, sāka droši sludināt un kļuva spējīgi panest visas grūtības. Mēs vēlamies, lai ar mums notiek tas pats: lai pārstājam baidīties, varam droši sludināt, lai kļūstam pacietīgi. Interesanta nostāja – vēlēties novākt ābolus, bet ābeli nekopt. Nav jābrīnās, ka nesanāk.

Pirms Svētā Gara nosūtīšanas apustuļiem nācās pārdzīvot savas ticības krīzi, ieraudzīt savu nespēku, atzīties, ka bija kļuvuši par Kristus nodevējiem. Var iedomāties, cik grūti viņiem bija paskatīties citam cita acīs, kad viņi atkal sanāca kopā. Un cik grūti bija paskatīties acīs Jēzum, kurš pēc augšāmcelšanās nostājās viņu vidū. Cik daudz nepatīkamu brīžu viņiem nācās pārdzīvot! Tomēr tas viss bija vajadzīgs, lai viņos tiktu atmaskotas egoistiskās tendences un katrs sevī atklātu, uz cik lielu nekrietnību ir spējīgs, lai tikai glābtu sevi.

Pirmā teikuma daļa mums sola bezmaz nemirstību ,otrā kā tosts to atkal apgāž.....-izvēle jau katra paša ziņā

Ja zinaatu cik gara paredzeta taa dziive, vareetu izreekjinaat...

nezinu.... kautkā neticu vairs savām acīm,ka tādi brīnumi vispār sastopami!

.....un par tām anekdotēm-vai tad pati dzīve nav viena liela anekdote.....viens smejas,viens raud......par ko un kāpēc-ej nu saproti.Un kas tev pašam pateiks ko darīt

Ar tām vardēm tā uzmanīgi-var vēl ko nelabu saķert gan jau tāpat jāiemācās novērtēt.

Tad jau lloti maz!! Jo cik tad var smieties?

Un,ja izdodas nosmieties 24 stundas,tad trakokrekls garantēts!
Uz priekšu!:)
-------------------------------
-Nomirst amigosiets-taisni jāsmejas!
-Nopērk zārk,tas pa īsu-akal jāsmejas!

skaists un paties dzejolis par otro pusiti,kurs/a pietruks.sajos svetkos kad viss vaiark vajadzigs..

..vai vērts gražoties?...nu nepiestāv tas vairs.. ...Sievietei jābūt gudrai ne bērnišķīgi kaprīzai..ar to arī iegūsi visu, ko vēlies...

Skajsti un dzili,tiesi par mums,kad es izlasiju so dzejoli es uz bridi nejutos viens it ka mani skara ar majgu rocinju sis baltajs engelitis un uzsmajda sakot-viss notiks ka tu velies,tas bus tev par Ziemassvetku davanu-fantazet tacu nav ajzliegts