Xxxxx, neraudi amōriņ. bij mums arī romantiskās notes, pat amigos gļukoja kā tauta kāri ķēra katru kustību. izsalkušie. pēc romantikas.    

Ak,Tu cilvēciskais Fejiņš-taisn vai asar man pār vaig noripoj!:)))

Ilzē-es ar tā māk-es vēl labāk māk...:DDDD
Labais!:)))

Aivar, es vispār iru šokā par pulkstenītes izpratni par romantiku. un jūs te vēl piedzejojuši komentārus. vāks.    feja tomēr parāk mīl vīriešus, lai darītu pāri. nu es par to paklupiena taisīšanu un vēl vardarbīgo mutes aizbāšanu ar pankokiem.

Lailai pieminot to Ērgli man prātā nāk tie kaukāzieši...

http://www.youtube.com/watch?v=HiQCb93VdgQ

Kāpēc?

...........protams....
....un vēl tu aizmirsi piebilst, ka sarakstīs tavu biogrāfiju pēc savas slimīgās fantāzijas, nepajautājot patiesību tev pašam  

pag, pag, feja.. vot es nesapratu.. ***visi tādi romantiķi***.. tad kooo -  pilnas bikses un vēl dzejas lasa no vannas galvu izbāzis?.. vot laimējas tokš sievietei !

nu gan jums tēma aizbīdījās..

man kaut kā visi tādi romantiķi gadījušies. paši brīnās, ka dzejā sāk runāt un brīnumlietas darīt. laikam jau tapēc, ka negaidu nekādu romantiku. jāsāk tik pašai romantikoties un šamie visi ķēmojas līdz. bet fej tik blēdīgi smaida.  

prieks ka tev prieks   

Jā Albert dzirdēji ko tauta runā..................ar "ērgli", nevis ar kaut kādu dirsējjākli!!!

Jau gadsimta sākumā, līdztekus latviešu tautas straujajai kultūras augšupejai, nobrieda doma par Augstākās teoloģiskās izglītības iestādes nepieciešamību latviešu tautā. 1802.g. atjaunotā Tērbatas universitāte, kalpodama kā vienīgā teologu sagatavošanas iestāde visas Krievijas lielvalsts apmēros, atradās pilnīgā vācu vadībā. Ceļa uz teoloģisko izglītību pašu valodā latviešiem un igauņiem nebij. Sākumā bij tikai doma par t.s. “nacionālo profesuru” praktiskajā teoloģijā latviešu un igauņu valodā, blakus vācu valodai. Šī iespēja pašķīrās tikai Pirmā pasaules kara laikā. 1915.g. Krievu valdības ierobežojumi vācu valodas lietošanā skāra arī Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti. 1915.g. 22.augustā nāca ierosinājums pāriet lekciju lasīšanā uz krievu valodu. Visi vācu tautības mācības spēki atteicās. Radās pilnīgi jauna situācija – tikai divi mācības spēki palika: profesors J. Kvačala (slovaks), lasīdams krieviski un Traugots Hāns, kā vācu nacionālās profesuras pārstāvis, lasīdams vāciski. Faluktāte 1915.g. rudenī par docentiem praktiskajā teoloģijā ievēlēja latviešu valodai cand.theol. K. Kundziņu un cand. theol. Jāni Rezevski, igauņiem – J. Köpu, vēlāk arī vēl Jāni Sanderu. Turpmākie kara un revolūciju notikumi šo saiti ar Tērbatu pārtrauca. Teoloģijas fakultātes nepieciešamību pie iecerētās latviešu Augstskolas atzina jau Augstskolas sekcija latviešu skolotāju kongresā Tērbatā 1917.g. jūnijā. Kā jau pieminēts, Teoloģijas Fakultātes izveidošana un dibināšana gāja paralēli Latvijas augstskolas komisijas darbam 1919/20.g. Bet arī vēl vienmēr Teoloģijas Fakultātei bij jācīnās par savu pastāvēšanu. Debatēs par Latvijas Universitātes satversmi Saeimas izglītības komisijā 1923.g. pavasarī sākās atkal debates par Teoloģijas Fakultātes pastāvēšanas tiesībām un par tās konfesionālo raksturu. Priekšlikumu pievienot Teoloģijas Fakultāti Filoloģijas un filosofijas Fakultātei un pārveidot to par “reliģijas zinātņu nodaļu” noraidīja ar lielu balsu vairākumu. Saeimas pieņemtajā “Latvijas Universitātes likumā” Teoloģijas Fakultāte minēta fakultāšu saraksta beigās, vienpadsmitajā vietā bez jebkāda ierobežojuma. Ateistiskais materiālisms, neraugoties uz baigo pieredzi Krievijā un 1919.g. Latvijā, bij dziļi iegūlies kādā latviešu tautas daļā kā visuatpestošā ideoloģija, kas lika šķēršļus kur un kā vien iespējams kristīgās ticības izpausmei. Dzīve bij tomēr pati nospraudusi fakultātes darbībai zināmas, konkrētas robežas. Mācības personāla piederība pie evaņģēliski luteriskās konfesijas, vadīja tās darbību evaņģēliskā orientācijā. (Katoļu Baznīca gāja pati savus ceļus augstākā teoloģiskā izglītībā.) 1921.g. rudenī studentiem ieveda lekcijas un semināru praktiskajā evaņģēliskajā teoloģijā. Tādā kārtā Fakultāte strādāja tieši Evaņģēliski luteriskās Baznīcas labā un interesēs un tās nepieciešamību pierādīja pastāvīgi pieaugošais studentu skaits un Fakultātes absolventu novietošanās baznīcas darbā. 1939/40 gadu mijā jau apmēram 2/3 draudzēs mācītāji bij Fakultātes absolventi.

a laila katru nakti ar ***ērgli*** uz to ēdeni lido.. par to i neprot novērtēt ..ppp

Garīgums ir mācība un, proti, tā pati mācība, kura tika dota jau pirmajiem cilvēkiem un arī vienīgā, kura ir valdījusi garus. Šāda balss nāks no jūsu sirds, no kuras ceļas jūsu jūtas, kad jūs raudat par svešu sāpi un arī, kad jūs raudat aiz prieka par līdzcilvēka laimi. Jo tas, kas vienmēr jums ir mācīts, ir — Mīliet cits citu!…

Mīļi!

Ko tā Laila šodien tik šerpa???
Vai tiešām būs noseksojusies līdz nelabumam,ka smādē apdirsušos Jāklīti!:DDD

AK JēZIņ, KO TIK TIEM ROMANTIķIEM NEVAJAG...LABUS DARBIņUS IZDARīT:))

es jau vienmēr saku ; ja pašam kas neder, tak var kādam citam uzšķiņķot.. p īpaši tagad, grūtā laikā.. cits torti negrib ēst, bet otram atkal garoziņa  lielākis gardums.. tāpat ar to romantiku..