gadījuma sakars -es to saprotu ,kā vienu reizi ,kad sakām -gadījās ,bet attiecības ,kas velkas gadiem ,hm ,laikam šajā jautājumā tomēr esmu -nezinīte   ,kas tad tas par gadījumu ,kas gadās ar vienu un to pašu personu vairākkārt ha ha ,sasmējos bikiņ ...tas nau nevienam apvainojums ,es pašlaik tikai domāju ,cik izglītota esmu šai jautājumā ...

Abi labi -  kolosāli esi pateicis! neko pielikt, ne atņemt..

paskatoties apkārt, visbiežāk arī tā noticis.. sensācija pagastā : *kā tas varēja būt!.. viņš tak atveda mājās pavisam svešu.. kur tad mildiņa, kur anniņa, kur  matilde palikusi?.. neko nevar saprast..*
bet nekā nasaprotama tur nav.. cilvēks pazemots, nomelnots, izblamēts.. tad kādas jūtas vairs  var būt pret sievietēm, kuras visu to jezgu ievārījušas?.. vienīgi riebums..

protams,ka visi mēs dažādi,reaģējam arī dažādi,es tik uzskatu,ka traucet dzīvi cilvēkam,ar kuru pajuka,ir nelietīgi.

mīļie puiši....ir iedarbināta kara mašīna ....tagd tikai turaties....

Raisa, tieši par to esmu domājis rakstot blogu.. ja reiz esi  juties labi ar cilvēku, tad  kaut vai tāpēc vajag to novērtēt.. nevis sagādāt nepatīkamus mirkļus..

nenopietnas-īslaicīgas,gad.sakars,kurš ilgst vairākus gadus.

Raisa ,ir dažādi cilvēki tak -ir tādi ,kas trako ,un pat sajūk prātā no atraidīšanas un ir tādi ,kas pieraud savu spilvenu un ieraujas klusi sevī un cieš ...runāju vispārīgi ,nevienu neaizstāvu ....

Aivar, viss ir ļoti vienkārši; sievietes dzīvo ar  visautļības sajūtu, un sitieni zem jostas vietas, neievēerojot pirms tam atrunātas lietas , ir pilnīgi normāla parādība. Cepuri nost un visu cieņu to sieviešu priekšā, kuras apzinās spēles noteikumus un tos ievēro, bet tādu ir tik maz! Cilvēcīgi jau var saprast, negribas zaudēt kaut ko, kas liekas viņai jau piederīgs, bet par kādu cenu, tāpat jau fakts par izdarīto otru pusi atpakaļ neatgriezīs, pārāk šmucīgs tas pasākums būs bijis. Un tad veidojas situācija, kurā vinnētājs ir ceturtā persona, kurai ar sākuma pasākumu nav pilnīgi nekādas daļas. Oficiālā'sieviete ir aizvainota un dzen Tevi ratā, pie tās kura to visu sav;ārīja neiesi pats, jo šermuļi skrien pa kauliem šito pasākumu atceroties, un tā klīstot starp debesīm un zemi kā nepiesieta ave, Tevi sasien ceturtā persona, kura faktiski dabū graudu,  aklās vistas statusā esot.
  

Laila, ja sieviete sevi parādītu ***visā godībā*** jau pirmajā randiņā, tad  tikšanās vairs nebūtu.. neticu, vai kāds būtu tik naivs un cerētu, ka pēc pirmās nakts sāksies idille..p parasti ***īstā daba*** parādās krietni pēc tam.. no kurienes tad teiciens, ka pirms kāzām visas ir eņģelīši, bet pēc tam par raganām pārvēršas?.. ne no kā tas nav..p

Aivar ,kas tas ir -nenopietnas attiecības ? vai tajās iekļaujas viss maigums ,mīlvārdiņi un kaisle ? vai tad attiecības ,kādreiz sākas ar vārdiem -viss ko tev teikšu -būs nenopietni??mēs tikai spēlēsimies/ vai tā mēdz notikt?

Te nu Aivar laikam būtu jāsaka tā, ja no vienas puses nekas netika solīts tad nav arī iemesla otram atriebties, bet ja tomēr kaut kādi solījumi tika doti tad atkal tagad nav iemesla dusmoties par to, ka otrs jūtas aizvainots un pazemots!
Un cik ļoti mums tomēr dažreiz gribas gan sasolīt to ko neesam spējigi sniegt, gan kādu aprunāt un dzīvot pamācīt, ne pa velti ir teiciens - mute mūsu lielākais ienaidnieks!

ja bijušas jūtas,nez vai izdarīsi ko sliktu cilvēkam,ar kuru kopā pavadīti laimes mirkļi.Traucēt viņa dzīvi,pat ar citu,ir nelietīgi un to nevar izskaidrot ar afekta stāvokli,te runa iet par sevis mīlēšanu.

Jāni, esi ļoti amizanti, bet precīzi noformulējis.. tiešām -kā mazs bērns, kas ieraudzījis veikala skatlogā  smuku mantiņu.. kritīs, brēks, darīs visu, lai māmiņa to nopērk.. ir vai nav par ko, tas neinteresē .. 'bērnam tas piedodams.. bet ko lai saka, ja pieaudzis cilvēks iekrīt tādās kaprīzēs un trako?.. kur te lepnums, kur veselais saprāts?

Burvīga vēlmju mūzika ! Lai piepildās !!!!!   

pats esmu piedzīvojis gan prieku, laimi, gan sirdssāpes.. gan nopietnās attiecībās, gan arī [neliegšos] nenopietnās.. un lai neviens nemet ar akmeni - visi esam tikai cilvēki ar visām vājībām un  cēlajām īpašībām kas cilvēkam piemīt.. lai kā bijis, tomēr esmu  spējis tikt pāri visām ļaunajām domām, kas ne reizi vien nāca prātā.. kam man  vajāt sievieti, ko esmu mīlējis vai tikai cienījis?.. ja nesanāca, tad nesanāca.. ne jau precību nolūkos attiecības tika dibinātas.. un abas puses to zinājām..

nu ko lai saka ,grūtāk ir tam ,kam nau kur atgriezties ....tapēc ir skumji ,ja dod cerības -cilvēkam ,kas ir vientuļš ..vienalga vai tas ir vīrietis vai sieviete ,kāds atgriežas savā ligzdā ,bet ,kādam izjukuši sapņi un cerības ,kas tika dotas ...vaitad tā nau? un ko tik neizdara -afekta stāvoklī ...

Nu mīļs un jauks pūdelis

Tapēc Dilaila ir grūti un pat neiespējami saprast kas notiek ja pats tajā nepiedalies un vēl ja kādam ir tendence visu izpušķot lai būtu citu acīs vēl lielāks cietējs:)

Ieva bez manis
es bez Ievas...
Viens otram vienīgie.
Man vajag cigareti, bet vai cigaretei mani?