Dzēsts profils 14. dec 2010. 11:26

zilonis skatās uz kailu vīrieti un jautā viņam: "Un tu tieššššām ar šito elpo?

ierakstam «Tosts»
Dzēsts profils 14. dec 2010. 11:23

ierakstam «Tosts»
Jānis A. 14. dec 2010. 11:11

Lejā ir krutka un bremžu eļļa, bet augšā,- šņabis un konjaks...

Jānis A. 14. dec 2010. 11:10

Ei nu ei?

ierakstam «Tie, kam lemts»
Jānis A. 14. dec 2010. 11:08

Izejot no bāra tu atceries, ka iekšā bija meiča kāra, bet bārā tu atstāji visu, tā ka jāiet gulties uz cisu.

ierakstam «Izejot no bāra»
Dilaila L. 14. dec 2010. 11:01

Tur jau tā lieta, tīri teorētiski jau mēs zinām kā rīkoties, būtu tikai jācenšas, lai arī praktiski tas izdotos, bet nu protams cēlam mērķim ir jābūt uz ko tiekties!

Dzēsts profils 14. dec 2010. 11:01

Piedot var, izpras un saprast var, bet pretī iet nekad! Jo viss kas ir bijis ir pagātne. Reāli dzīvoju tagadnē, kas ar pagātni nav jājauc. Atcerēties labo un sapņot man patīk daru to no bērnības, Pieaugušais būtībā bērns iekšēji vien ir!

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:55

                    



Skaisti, laikam taču decembris :)

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:49

lācim ziemas miegs. marš berlogā ķepu sūkāt. ko te vazājies.

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:47

Dilaila- mēs neviens neesam perfekts un iespējams(es pat domāju, ka noteikti) , ka tam otram tā kājiņa paslīd arī mūsu it kā pareizās rīcības dēļ . Protams, ka piedošana nenotiek ne dienas , ne mēneša , ne varbūt pat ilgākā laikā, tad , kad tas notiek , tad to jūt ar visu sirdi, jo tad pašā vairs šaubu nav . Un, protams,  cik cilvēku, tik likteņu.

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:47

da nafig man tie sniegi   atkal lidojumam nelabvēlīgs laiks    ceļi neizbraucami un neizbrienami , pagalms tranšejās ...

Arvils S. 14. dec 2010. 10:45

Setnieks lapstu vicinaja un ar cauru maisu gaja savakt saputinato gaisu!

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:41

Puisis meitai kutināja,,,,,,,,,,,,,,,,

oome S. 14. dec 2010. 10:41

puishi meitas kutinaaja

Dilaila L. 14. dec 2010. 10:39

Es jau to visu lili saprotu un arī pietiekami daudz esmu dzīvē dažādas situācijas redzējusi, nevienā cilvēkā jau iekšā ielīst nevar, bet tieši tur kur it kā ir bijusi vislielākā mīlestība pēc tam esmu redzējusi vislielāko naida izpausmi, lūk kā!
Un to, ka vajag otram piedot, tas jau jebkuram ir skaidrs, bet tikai izrādās nav tik vienkārši izdarāms, nesen tieši lasīju vienu pētijumu, kur bija teikts, ja cilvēks vārdos it kā sev ir pateicis, ka piedod otram pārinodarījumus, tad īstenībā tomēr to nav tik vienkārši tā pa īstam izdarīt sirdī, jo ik pa laikam tas tārpiņš ko sauc par nepiedošanu tomēr graužot!

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:29

Naidoties nau pareizi uz reliģijas vai nacionalizma, milestiba ir cits jautajums tas ir divu cilveku atiecibas.

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:28

Dilaila -  neesmu atlidojusi, bet pietiekoši ilgi esmu dzīvojusi šajā pasaulē un redzējusi, kas ir patiesa mīlestība , kas ir uzspēlēta mīlestība, kas ir meli un neuzticība, tā, ka nav ne no kuras patiesās mīlas planētas jāatlido, lai to saprastu.
Naids vairo naidu un pats trakākais, ka tam, kurš nespēj piedot, tam pašam tiek visvairāk sliktās enerģijas, jo ar savu naidu viņš sevi grauž kā tārps no iekšpuses.

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:23

un nebūs arī, sarmīt.  

Dzēsts profils 14. dec 2010. 10:23

ja naidam neļauj pār sevi valdīt un uzkundzēties   un ir bijusi patiesa mīlestība ,viss naids un dusmas izplēn ...ir tikai jāiemācas -PIEDOT un paiet solīti viensotram pretīm

Autorizācija