Jauka dziesma  

Tā kā upe, kas plūst
Tā kā sniegs kas vēl kūst
Vai arī mēs mainīsimies
Līdzi visam kas būs
Bet ja lemts mums būs būt
Un tuvākiem kļūt kā mākoņiem
Vai tiešām mums tādiem būs kļūt
Bez naida un dusmām
Tik tīriem un baltiem nesamaitātiem
Nu gluži kā mākoņiem
     /Džeimss F./

...jā, tikai laiks...bet kam jānotiek, tas notiksies...

Ieva...aciimredzot ja fraazee ielikta jeega, to sajuut arii neaizdomaajoties...katrs gan pa savam! :)))

...un tā tam būs būt...!!!

очень нравится эта песня, а именно эта фраза... даже не задумываюсь о словах, но проникают прям в душу

http://www.youtube.com/watch?v=Xim8poDhTvQ

Frēzij        

Arvil paldies par komentāru.Man arī patīk tā dziesma.

Dusi saldi, kārmēl sniegs, vēl laukus klāj.

....bet es vēl negribu    jauks  

Vai esi jau Tu modusies? * Vai manus soļus dzirdi? * Vai esi Tu jau posusies * un savu Ceļu zini? * Vai vari pāri pacelties * un tagad sevī skatīties, * vai vari Tu tam atteikties, * kas Tevi vāju dara? * Vai vari Tu tik liela būt, * tik tālu aizsniegties, * cik Vējš ir Zvaigznēs ieķēries? * Vai mani atcerēsies reiz, * uz sevi skatoties?
                                                          /P.Stelps/

Nav ne vainas, bet.......

Inga un Normunds  

Nav vairs neviena izrunāta vārda,
Ko Tavas lūpas nebūtu noskūpstījušas,
Nav vairs nevienas ķermeņa šūnas,
Kuru Tu nebūtu nezinot noglāstījis...

Tikai zemapziņā snaudošās zilbes,
Tik nevainīgas, tik bezpalīdzīgas...
Un vēja nemanāmie pieskārieni pierei,
Kad pulkstenim piemeties bezmiegs,
Mierina un veldzē sakarsušo prātu...

Vēlā pusnakts stundā
Klusuma valstībā
Pilnmēness ēnā...
/Grace/

Atkausē man ledu sirdī,
Lai man atkal mīlla sirdī plauksts,
Un, lai varētu es pa laukiem,
Tā kā cilvēks iet.

Vektoru piemirsi pievienot savam mesidzjam! :)))