Dzēsts profils
4. dec 2010. 19:15Driz naks..Ziemassvetku brinums...tikai nedzert parak daudz sampaniesa...tad vis notiksies
Arvīds J. 4. dec 2010. 19:13Jūdiem ēbrējiem kristības ceremonija ir sveša un pretdabiska, tāpat kā kristiešiem sveša un pretdabiska ir ēbrēju apgraizīšanas ceremonija. Jūdu farzeji Jānim Kristītājam pārmet,kas viņš ir,, ja viņš kristī ēbŗējus. Nebūdams ne Elija, ne Kristus ,ne arī Pravietis. Starp citu Elija arī bija ēbrējs. Paliek jautājums ,ja Jānis Kristītājs būtu pravietis Elija, vai tad viņam būtu tiesības kristīt visus ēbrējus ? Šī attainotā situācija Bībelē ir vilnīgs aplams izdomājums.
Dzēsts profils
4. dec 2010. 19:12Nelaiks vienmēr ir nūja ar diviem galiem ..., uzvar tas , kam tā rokā ...
Frēzija v. 4. dec 2010. 19:10 Tad, Ilga, notiks gaidītais brīnums
......par romantiskām rindiņām
....turpinājumā kaut kas skaists
Dzēsts profils
4. dec 2010. 19:07Al- Sahiba zvaigznājs
ne tā pagriezās
pret Andromedu!
Apskriesim vēl kādu
gaismas gadu,
Labvēlībai un
pacietībai
nav robežu..
Laiks-rupuc`s-
nežēlīgs:
pret matu skaitu
un krāsu
Dzēsts profils
4. dec 2010. 19:04Svētku sakarā dzima arī dažādi teatralizēti priekšnesumi, kas ar laiku ieņem svarīgu vietu un zināmā mērā tiem ir arī teoloģiska nozīme. Kristus nākšanas pravietojumi, eņģeļa sludinājums, Jāzepa un Marijas ierašanās Betlēmē veido tā saukto Officium pastorum, kas tika spēlēts baznīcā. Kristus dzimšanas svētku rīta lūgšanās - Laudēs - atrodam antifonu Quid vidistis pastores.... Natum vidimus, kas tika dziedāta dialoga formā.
Betlēmes attēlojuma ideja pieder svētajam Asīzes Franciskam, kur Grečo pilsētiņā izveido pirmo dzīvo Betlēmi. Nevarētu teikt, ka šo ideju franciskāņi ieviesa uzreiz savu misiju vietās, bet gan tā izplatījās pakāpeniski. Šeit jāatzīmē, ka Betlēmes ainas atveidošana uzsver Kristus cilvēcisko dabu, aizēnojot svētku pashālo raksturu, Kristus - Saules uzvaru pār tumsu. Viduslaikos ticīgo vidū izplatās dievbijības formas, kas uzsver Kristus nabadzību un viņa „pazemošanos" līdz cilvēka veidolam. Tomēr Betlēme paliek interesants pastorāls un katehētisks līdzeklis.
Lai gan liekas, ka Ziemassvētku egle ir pagānisks simbols, tomēr ziemeļvalstīs tam ir kristīga izcelsme. Tas tiek saistīts ar Ādama un Ievas svētkiem, kas tika svinēti 24. decembrī, par to vēl šodien liecina arī mūsu laicīgais kalendārs. Egle tika interpretēta kā paradīzes koks ar tā augļiem. Vēlāk egle tika greznota ar Betlēmes zvaigzni.
Dzēsts profils
4. dec 2010. 19:04un galvenais ka oriģināli,paldies
Dzēsts profils
4. dec 2010. 18:59Domāt vajag pozitīvi,tad arī viss notiksies.
Frēzija v. 4. dec 2010. 18:54Sarunas klusumā
Tas nenotika caur puķēm.
Uz taureņu krāsainiem spārniem
ceļoja atklāsmes, domas un jūtas
no manis pie tevis,
no tevis pie manis –
vienotā Klusuma elpā,
skatienu glāstos
un taustiņu pieskārienos
blakus pasauļu telpā.
Tas bija bez skaļuma vārdos,
vien domu un sajūtu čukstos,
ar tīkamu gaidītprieku
un siltumu siržu pukstos.
Tas bija pavisam klusi,
un daudzi pat nemanīja,
ka kopā saulriets ir vērots,
no viena avota dzerts,
viens ceļš augšup kalnos mērots,
viens vilnis no jūras smelts.
Tas nenotika caur puķēm,
bet Klusuma mirklis tas bija,
un debesīs mākonis rozā
kā atmiņu lietus mums lija.
Uz taureņu krāsainiem spārniem
ceļoja domas un jūtas,
ko tikai Klusuma vārdi
no viena pie otra sūta,
ar Mīlestību.
/Rūta Venta/
Lai veicas
Vasilijs P. 4. dec 2010. 18:53Cilvekam nepieciesama dzives telpa-ka baskatbols,ja no kada regiona tiek patriekts-sezu mala..Japana.
Dzēsts profils
4. dec 2010. 18:51žēl to mazo,kas te ir...................
Vasilijs P. 4. dec 2010. 18:48Vispirms vizuala izpete-kada regiona cilveks pamet teritoriju...
Vasilijs P. 4. dec 2010. 18:42..Japanai bus lielaka apdzivojama platiba....




