Man patīk būt vienai....,bet vientuļa es neesmu nekad..

var tač arī bišku paskumt tagad un iet tālak, galvenais bez steigas, jo priekšā mūžība!

ja slisal istoriju..4to odno krilo u nas u kazdogo..a vtoroe u nashej polivini;)
potamu god otorval u muzh4ini krilo;)
4to emu interesnej bilo najti vtoroe;)

Ir , bet nav...
Janeks

Nu kā var aizmirst,kā var aizmirst-meiteni ko mīlēji....utt

Paldies,Ilga,tas skan jauki...laba vēlējums ir tik pat kā uzslava.....dotajā momentā kļuva pavisam gaiši...

kāāāārumnieks
bet bilde (un dāmīte arī) nu perfekta

kam gan negribas sajust vēju matos, lidot tam un mākoņiem līdzi!

Griez seju savu pret sauli,
Un pagriez to vienmēr pret gaismu,
Tad ēnas aiz muguras ies.
Ej tā savu dzīves ceļu
Un domā par ejamo posmu,
Lai ēnas tev netraucētu.

Par nomoda sapņiem saviem
Un ilgām pēc laimes salas
Tu nemaz nenokaunies;
Un nežēlo likteni savu,
Ja sapņi ir tikai sapņi -
Bet savu dvēseli atver.

Ar priežu adatu smalku
Un rudens tīmekli smalko
Rētas dvēselē nešuj ciet;
Ja laime zied sūriem ziediem
Kā vērmele pļavas malā -
Vai meklēsi citu vēl?

Tik nebēdz no dzīves projām
Un tiec pāri sāpju rētām,
Aiz muguras atstājot ēnas.
Un seju pret sauli griežot
Uz savas dvēseles sauli
Tev ceļš tomēr jāveic pašam...
     /aut.nez./

Paldies , Frēzij , par burvīgo dzejas vakaru !    
Lai vienmēr var
Pie ugunskura sildīt rokas
Lai vienmēr ir kas ugunskuru kur
Kaut mūžam būtu Tu un Es
            Džeimss F

hmm, hameleone tāda!

Bez vārdiem  

Kaut varētu iepazīties tuvāk
Nu tā
Tuvāk par Tu un Es
Kaut varētu vest Tevi pastaigā
Nu tā
Kad rīta rasā paliek mūsu soļi
Un rokās Tavās paliek mana sirds
Nu tā
Lai vienmēr ir kas silda
Kaut varētu es Tevi mūžam paturēt
Nu tā
Kā gadu simti laiku tur
Lai vienmēr var
Pie ugunskura sildīt rokas
Lai vienmēr ir kas ugunskuru kur
Kaut mūžam būtu Tu un Es
            Džeimss F

            Saldus sapņus  

labi izšūpojos Tavā mūzikā, mmm
arlabnaksniņ!

ka tik netīšām no kādas babenes vēl nenoraujās - kā jau Iloņčiks brīdināja

Viss skaistais gaužām vienkāršs

Nu vismaz man tā šķiet

Bet traukā kurā laime

Es izvēlos skumjas liet

Viss greznais pārāk pārspīlēts

Nu vismaz Tev tā šķiet

Bet dzīve kurā skumjas

Tu izvēlies smaidīt un smiet

Viss naivais gaužām patiess

Nu vismaz mums tā šķiet

Mēs izvēlamies paši kam ticēt

Kam smaidīt kad raudāt

Un kad neskatoties atpakaļ projām iet

Džeimss Freirs

Skaisti, mīļi.....paldies  

Uz Tavām lūpām
Manas asaras pārtop smaidā
Ir izrādes
Bet Tev jau sen neiedala lomu
Meitene naiva
Uz Tavām krūtīm
Mazs sapnis pārtop lielā
Jo Tu dzīvo
Manas sirds centrālajā ielā
Un nav liela nozīme
Kurā ēkā kāpņu telpā vai stāvā
Sētnieks no rītiem mūs sveicina
Vai atkal jau sadrūmis lamā
Jo es saskatu laimi
Katrā mazā būdiņā
Ne tikai greznākajā namā
Uz Tavām lūpām
Manas asaras pārtop smaidā
                 Džeimss F.

Reiz mēs tā pratām
Nosargāt mirkli
Līdz pēdējam acu skatam
Līdz pēdējam viesim
Tad teici man klusi nāc iesim
Nāc slēpsimies ziedu pļavās
Nāc uzzīmēsim laimi un prieku
Rūtotu burtnīcu lapu malās
Nāc piepildīt dienu
Nāc manī mieru atrast
Nāc iemācies mīlēt cienīt un saprast
Tad teici man klusi vai zinu
Kāpēc vienmēr man Tevis trūkst
Kāpēc vainagi kurus pinu
Straumei pretējā virzienā plūst
Reiz mēs tā pratām
Nosargāt sapni
Līdz pēdējam acu skatam
Bailēs samiegtam šauri
Un pārsteigumā platam
Reiz mēs tā pratām

                                           Džeimss F.