no mīlestības līdz naidam ir viens nieka solis....abas šīs emocijas ir vienlīdz spēcīgas....tādējādi radot vienādi spēcīgas sekas...

un kādi būtu tie *viedākie* un *gudrākie* jautājumi/..p *kā tev iet?*.. *ko labu dari?*.. *cik rāda pulkstenis?..* ppp

vai tad bez bērna ieņemsānas sekss nav iespējams?.. esam tak cilvēki, ne dzīvnieki..))

-nu re-vēl viens iemesls,-par kuru pat nojausma nebija.

     esmu dzirdējusi, ka mācītāji negribot kristīt gavēņa laikā ieņemto bērnu.tāpēc vien par to jāpadomā ne savas laimes dēļ.

Ilonīt, gavēnī nedrīkstot ēst gaļas ēdienus.. tā kā lašmaizīte nekādu skādi nenodarīs - ne veselībai, ne dvēselei.. bet par seksa aizliegumu gan nekur neesmu dzirdējis.. taisni otrādi - tas tak vairo ***mīlestību*** uz zemeslodes..p

Par kādu gavēni Jūs te tagad runājat.......šausmas -   
Atturība tak arī nākot par labu..... -un tagad pats labākais laiks.........

kādas muļķibas!.. gavēnis tak sākas uz pavasara pusi.. a līdz tam vajag kārtīgi pieēsties un izseksoties..p

mīlestība,mīlestība.....iemājojas neprasot mums atļauju...

...redz,Ilonīt .....varētu jau arī pa kluso,bet tas sasodītais Z-vecītis redzot un jūtot visu,kur kas un ar ko notiek........
Viņam esot "baigais ņuhs" uz to....................žagarus tā kā arī negribas............

paldies!

Sargā sevi pats un Dieviņš sargās !   

Tas tā kā tāds sava veida gavēnis?   Ni ni, tad jau es labāk atturēšos no lašmaizītes vai no šokokončas    / a ja noteikums tāds traki despotisks...tad var jau mēģināt to seksu...nu, tā klusi klusi... /

Tikai uz priekšu !Var jau ari pagriezties par 360 ..., ja kas ...

To nekad nevar zināt. Bet ja nostāja un domas ir labas, tā ir puse no veiksmes.

Skaists dzejolis!

Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.
Cūkas šņukuru dod ēst arājam, lai tam labi veiktos aršanā. Cūkas šņukurs tiek vārīts kopā ar ķūķiem jeb kočām, kas jāēd, lai iegūtu turību, laimi. Ziemassvētkos vārīja kūķus jeb zīdeni ar cūkas pusgalvu iekšā; mājas māte izdalīja mājas ļaudīm pa trauciņam, lai nākošais gads būtu derīgs un svētīgs. (LTT: M.V. 1891, 33. M. Rožukalns, Dikļi.)
Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
Par ēšanu Ziemsvētkos stāsta daudz ticējumu un tautasdziesmu.
Par sevišķu svētku gardumu turēja sausi novārītus zirņus un pupas. Putraimu desas un gaļas ēšana ziemassvētkos it sevišķi ir novados, kur agrāk dzīvoja lībieši, un Igaunijas robežās. Tur lauku puiši vēl priekš dažiem desmit gadiem ziemassvētkos mēdza sacensties, cik olektis putraimu desas kurš var apēst. Ļaudis ticēja, ka dūšīga ēšana svētkos veicina nākamā gada ražu. Ziemeļvidzemē dažās vietās svētkiem cepti īpaši rupjas maizes svētku kukuļi. Bieži tie cepti no pēdējā kūluma miltiem, un kukulis taisīts augsts, kaudzei līdzīgs, lai nākošā gadā būtu bagāta raža un visa būtu kaudžu kaudzēm. Šādu svētku kukuli cepa no rudzu vai karašas miltiem... Ziemassvētkos pat lopiem dots labāk ēst... Plaši pazīstama arī paraša svētkos vārīt cūkas galvu. To ēdot, arājs dabūjis šņukuriņu, lai tam pavasaros labi veiktos aršana. Acis dotas kaķim, lai tas labāki redzētu peles... Senāk latvieši atstājuši galdus visu nakti ar ēdieniem un alu apkrautus, lai pie tiem varētu mieloties veļu valstī aizgājušie.

Kad mīlestība sirdī dzied ,
nekādi sniegi nav par dziļu ...

Nasaldie sierdi nabous nekuu juokausee

Saule noglāsta vēju ,
samīļo to ...,
līdz tā ziemīgā elpa
silta un maiga kļūst ...