Dzēsts profils 1. dec 2010. 11:44

Neesu ticīgs, bet pateikšu no bībeles.... tos kurus dievs mīl, tos pārbauda ar ciešanām......  Par lēmumiem, Tu domā ka Tu tos lēmumus pieņem, bet varbūt tas pats sasodītais liktens Tev to diktē................

Aivars K. 1. dec 2010. 11:44

ko vainotu dzērāju sievas, ja likteņa nebūtu?..p bet par piedzimšanu dzērāju ģimenē taisnīgāk būtu nosodīt tos, kas dzērumā radījuši bērnu, nevis vaidēt par likteņa lēmumu..

Dilaila L. 1. dec 2010. 11:42

...................it kā jau to arī mēs paši izlemjot kādā ģimenē piedzimt (pēc Maikla Ņūtona grāmatas "Dvēseļu ceļojums", viņš ir ārsts kurš ilgus gadus pētījis un nodarbojies ar regresijas terapiju)

Moon M. 1. dec 2010. 11:41

........Kurš manā vietā pieņems lēmumu........DARĪT VAI NEDARĪT???
Tikai ES !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
kĀPĒC IR TIK DAUDZ nelaimīgu cilvēku???-vai Liktenis viņus grūž postā???-un liek pieņemt "acgārnus "lēmumus........

Dzēsts profils 1. dec 2010. 11:36

Piekrītu ka liktenim var spītēt vai pretoties, bet mēs tak neizlemjam kurā ģimenē piedzimstam.... Tā būs dzērāju vai ļoti turīgu ļaužu.... kāds to izlemj. Tad kamēr pieaugam cik daudz patstāvīgu lēmumu pieņemam....... kāds tos pieņem mūsu vietā .... Labi esam pieauguši, bet kurš var pierādīt ka tos lēmumus kurus tagad pieņemam, itkā patstāvīgi, mums nediktē liktens........ Necenšos neko pierādīt, tikai atbildiet paši sev uz šiem jautājumiem.

Ilze B. 1. dec 2010. 11:36

Kādam tā neatnāk nekad!
Kāds mans bērnības paziņa........jauns saslima,mocījas un no tādas moku dzīves
pakārās.
Un rodas jautājums - kāpēc tā?

ierakstam «Vai ir tā..?»
Moon M. 1. dec 2010. 11:36

-nekad jau neesam vainīgi .paši / as.........atkal Liktenis.

Dzēsts profils 1. dec 2010. 11:34

alberts d. 1. dec 2010. 11:34

Veca bet laba anekdote,bet nabaga kaimiñiene,ko viña par sevi padomäja-nekäda jaunä pati ar vairs nav...

Dilaila L. 1. dec 2010. 11:33

Principā jau visā mēs varam vainot tikai un vienigi sevi, katrai rīcībai labai vai sliktai mūsu dzīvē ir sekas (labas vai sliktas)!

Dārzniece K. 1. dec 2010. 11:31

             Īpaši muļķīgi izklausās nelaimīga cilvēka žēlabas par LIKTEŅA PIEŠĶIRTO dzīves draugu. varbūt tiešām Liktenis to ir  kaut kādā veidā  nolicis ceļā, bet katra paša ziņā - pieņemt , vai nē..... Ja reiz JĀ vārds ir sacīts, tad  pie nesaskaņām nav jāgaužas par likteņa nežēlību...

Moon M. 1. dec 2010. 11:30

........var mainīt vai nemainīt savu dzīvi...bet "pričom liktenis" ??????????/
Vispirms ir lēmums,kam seko darbība..........

Dzēsts profils 1. dec 2010. 11:28

Var jau būt, bet piekrist nevaru.....manu dzīvi manā vietā neviens neizdzīvos un man ir drosme nevainot likteni...

Moon M. 1. dec 2010. 11:26

.....muļķīgi vai nē,-bet laikam sevis mierināšanai-atrasts jauns piegājiens.........man gan liekas ka visai muļķīgs.

Ilze B. 1. dec 2010. 11:25

Es domāju..........katram piedzimstot ir SAVS jau nolemts liktens, bet vainot to,
ja kaut kas aiziet greizi ir muļķīgi!

Moon M. 1. dec 2010. 11:25

Inga-arī ir vajadzīga ļoooti liela drosme-neko nemainīt..palikt uz vietas.

Moon M. 1. dec 2010. 11:25

Didzi-vsjo pod kontroļom.

Dzēsts profils 1. dec 2010. 11:23

Likteni vaino tikai tie kam nav drosmes kaut ko mainīt....

Autorizācija